Saeima komisija trešajam lasījumam atbalsta izmaiņas mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajos medijos

Grozījumus sagatavojuši koalīcijas deputāti.

Trešajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi.

Šobrīd likumā noteikts, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības, ievērojot samērīguma principu, veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, kas ir pašpietiekamas, lai mazinātu valsts drošības riskus un informētu pēc iespējas plašāku sabiedrību, tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, tai skaitā tad, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot konkrētu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) rosināja no šīs sadaļas izņemt vārdu "konkrētu", tomēr vairāku deputātu ieskatā tas ļaus sabiedriskajam medijam bez ierobežojuma vēstīt krievu valodā. Deputāti lēma šo priekšlikumu mainīt un vārdu "konkrētu" aizstāt ar "tādu".

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) rosināja likumā noteikt, ka, ja Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) veido vairākas programmas, tad daļu vienas radio un vienas televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt saturam svešvalodās tikai saskaņā ar šā likuma 3. panta septīto daļu, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes. Tas attiecas arī uz citiem pakalpojumiem, ko LSM sniedz sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Filmu producente Arta Ģiga sēdē iebilda, ka šādi svešvalodas nevarēs tikt izmantotas arī kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Par šo jautājumu izcēlās plašākas diskusijas deputātu un citu sēdes dalībnieku vidū, jo visi bija vienisprātis, ka to tomēr nevajadzētu pieļaut.

Tādējādi tika izveidots arī trešais priekšlikums, kas skatīšanai Saeimā tiks iesniegts kā komisijas priekšlikums. Tas pieļaus svešvalodu izmantošanu kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekli.

Patlaban likums paredz sabiedriskajam medijam obligātu pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, kas visbiežāk līdz šim bijusi krievu valoda. Savukārt Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, līdz ar to nav īpaša pienākuma valstij par to rūpēties. Vienlaikus tiesa arī uzsvēra, ka ir jārūpējas par citām mazākumtautību valodām.

Grozījumi paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis obligāts pienākums.

Vienlaikus paredzēts, ka raidījumus mazākumtautību valodās varēs veidot, ievērojot samērīguma principu un izvērtējot to nepieciešamību sabiedrības integrācijas un informēšanas nolūkos, īpaši attiecībā uz mazākumtautībām, kuru valoda Latvijā nav pašpietiekama.

Savukārt mazākumtautību valodās, kas uzskatāmas par pašpietiekamām, piemēram, krievu valodā, saturu paredzēts veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai nolūkā atspēkot sabiedrībai bīstamu dezinformāciju.

Tāpat grozījumi ierobežo iespējas sabiedriskajos medijos veidot programmas svešvalodās, paredzot, ka turpmāk tikai daļu radio un televīzijas programmu raidlaika varēs atvēlēt saturam citās valodās.

Anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un vienotu informatīvo telpu, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp sabiedrības informēšanu un valsts drošības interesēm.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iepriekš tika atbalstīts Puntuļa priekšlikums neiekļaut likumā vispārinājuma raksturu, bet skaidri noteikt, ka sabiedriskajā medijā mazākumtautību valodas, ņemot vērā drošības apdraudējuma intensitāti, tiek lietotas ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā un mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.

Saeimas deputāti atbalstīja Puntuļa priekšlikumu atteikties no priekšlikuma par informācijas vērtēšanu mazākumtautību valodās citos gadījumos, jo tas atkal pavērtu skaidri nenodefinēta krievu valodas satura iekļaušanu sabiedriskajā medijā.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. maijā.