Budžetu dodiet, par Krimu neprasiet! Stepaņenko sola daudz, bet atbildes paliek parādā

"Mūsu saraksts ir visspēcīgākais no visiem," raidierakstā "Politiķi! Kas tas vispār bija?!" paziņo Stepaņenko. Par kolēģu darbu viņa runā ar sajūsmu, bet par programmas īstenošanu – ar pārliecību. Mazāk ieinteresēta Stepaņenko ir vērtēt kolēģu paustos uzskatus un apvienības kopējo spēju izpildīt programmā ietvertos solījumus. Apvienības Rīgas sarakstā tūlīt aiz Stepaņenko ir Rūdolfs Brēmanis, trešā – Ļubova Švecova, ceturtā – Inna Djeri. Brēmaņa agresīvo uzvedību skolas salidojumā un Djeri nostāju par Krimu Stepaņenko skaidro atšķirīgi, tomēr abos gadījumos viņas stāsts ātri pāriet pie citu cilvēku trūkumiem.

Kā Krimas vietā parādās Bauskas ielas dzīvokļi

Djeri ir Rīgas domes deputāte ar ilggadēju pieredzi Latvijas Krievu savienībā. Viņai ir uzticēta viena no augstākajām vietām Stepaņenko apvienības Rīgas sarakstā. Djeri nostāja par Krimu ir publiski dokumentēta – pirms diviem gadiem Latvijas Radio raidījumā Djeri piekrita apgalvojumam, ka pussala pieder Krievijai. Valsts drošības dienests, tolaik paziņojot par Djeri izteikumu vērtēšanu, atgādināja, ka Krima ir Ukrainas sastāvdaļa.

Stepaņenko savas kolēģes izteikumus nevērtē. Netop skaidra arī Stepaņenko pozīcija par to, vai atzīt ar militāru spēku panāktu robežu maiņu. Djeri piemērotību darbam parlamentā, kā arī vietai SV/J sarakstā Stepaņenko pamato ar viņas atbildību pret vēlētājiem. Djeri, pēc viņas teiktā, ir "visatbildīgākā domes deputāte", kura arī saņemot iedzīvotāju pateicības. Kā piemērs parādās Bauskas ielas 15. nama iedzīvotāji, kuri, pēc Stepaņenko teiktā, saņēmuši vēstules par nepieciešamību pamest pagaidu dzīvesvietu. Djeri palīdzot, bet citi politiķi cilvēkus esot pametuši novārtā.

Stepaņenko šīs rūpes pretstata politiskajiem konkurentiem, kuri skaidri pasaka, kam pieder Krima. Taču viņa nepasaka ne savu nostāju par pussalas piederību, ne to, vai Djeri agrākais viedoklis ir mainījies. Nav arī skaidrojuma, kā iespējamās domstarpības šajā jautājumā apvienība risinātu, pieņemot lēmumus Saeimā.

Politiķe uzsver, ka visi, kas pievienojušies apvienībai un iekļauti vēlēšanu sarakstos, piekrituši politiskā spēka programmai, tāpēc apvienību vienojot ģimenes vērtības, sabiedrības nešķelšana, tautas tiesības lemt un Latvijas interešu prioritāte. Programmā gan izpaliek apvienības redzējums par tuvu Latvijai noritošo karu.

"Kāds sakars man ar Ukrainu?"

Stepaņenko militāro palīdzību Ukrainai salīdzina ar nazīša padošanu kaimiņam, lai viņš aizstāvētos. Kara izbeigšanai viņa piedāvā diplomātiju un ir gatava tajā iesaistīties: "Mēs esam gatavi šīs sarunas arī attiecīgi uzņemties." Tomēr politiķe nepasaka, vai viņas vadīta Latvija atbalstītu vienošanos, kas ļautu Krievijai paturēt okupētās Ukrainas teritorijas. Noregulējums rodoties pārrunās un esot to dalībnieku ziņā.

Stepaņenko neformulē potenciālās valdības principus piesauktajās miera sarunās. Viņa pārmet Latvijas politiķiem pakļaušanos: amerikāņi atbraukšot un pateikšot, kā būs, bet vietējie piekritīšot. Kāds rezultāts atbilstu viņas piesauktajām Latvijas interesēm un kāds būtu nepieņemams, paliek neskaidrs. Nav skaidrs, vai arī viņa, tiekot pie valsts vadības grožiem, paklausītu amerikāņu diktātam.

Apgalvojumu, ka Ukraina izprovocējusi Krieviju, lai tā uzbruktu, Stepaņenko neapstiprina, taču arī nenoraida. "Kāds sakars man ar Ukrainu?" viņa saka. Politiķe ir gatava uzņemties sarunas par kara izbeigšanu, bet atbildību par tā sākšanu nekonkretizē. Viņas formulējums ir vispārējs: "Vispār neatbalstām un nosodām jebkādu karu." Stepaņenko piemin gan Ukrainu, gan Tuvos Austrumus, gan Venecuēlas prezidenta aizvešanu un noraida pārmetumus par agresijas atbalstīšanu: "Mēs to neesam atbalstījuši, neatbalstām un nekad arī neatbalstīsim."

Arī Krieviju par draudu Latvijai Stepaņenko nenosauc. "Lai neviens Latvijai nedraudētu, mums ir nepieciešama ļoti aktīva ārpolitika," viņa saka un piedāvā attiecības kārtot ar diplomātiju. Stepaņenko neapmierina pašreizējā Latvijas ārlietu vadība, jo tā saasina attiecības ar visām valstīm. Politiķe vērtē ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) rīcību, tomēr par to, vai Latviju apdraud Krievija, tikpat skaidras nostājas nav. Stepaņenko izsaka vēlmi panākt, lai Latviju neviens neapdraudētu, taču nav skaidrs, vai un kas patlaban rada apdraudējumu valstij.

Dmitrija Medvedeva izteikumus par Baltijas valstīm Stepaņenko nevērtē: "Kāds man sakars ar kaut kādiem bijušajiem politiķiem?" Viņa piebilst: "Man nav sakara ar bijušajiem prezidentiem, kurš ko ir pateicis." Arī šeit sava vērtējuma vietā politiķe norāda uz personiskas saiknes neesamību.

Pašai latviešu skola bija ļoti pareiza izvēle

Par savām mācībām latviešu skolā Stepaņenko ir stāstījusi ar lepnumu. Intervijā 2024. gadā viņa atceras, ka vecmāmiņa izvēlējusies Rīgas 50. vidusskolu, ko politiķe sauc par "labāko latviešu skolu galvaspilsētā". Krievvalodīgai ģimenei astoņdesmito gadu vidū tas neesot bijis tipiski, taču "laiks parādīja, ka tā bija ļoti pareiza izvēle". Iegūto izglītību viņa vērtē kā izcilu. Mācības latviešu valodā viņas pašas stāstā saistās ar labu izglītību un turpmākām iespējām. Tikmēr politikā Stepaņenko aizstāv krievu mācībvalodas saglabāšanu. Viņa bija viena no 20 Saeimas deputātiem, kuri Satversmes tiesā apstrīdēja 2018. gada izglītības reformas normas.

Tagad izglītības reformas kritikā viņa apvieno vairākas lietas: mācību saturu "Skola 2030", bērnu grūtības apgūt vielu, vecāku tēriņus privātskolotājiem un pāreju uz izglītību latviešu valodā. "Karot ar valodām nav pareizi," saka Stepaņenko. Eksāmenu rezultāti viņas ieskatā liecinot par reformas izgāšanos. Pāreju uz mācībām valsts valodā politiķe raksturo kā neprasmīgu un bērniem traumatisku.

Šo vērtējumu viņa ilustrē ar Imantas bērnudārzu "Dardedze", kurā, pēc viņas teiktā, notiekot pedagogu valodas pārbaudes ar mērķi slēgt bērnudārzu. Lai arī konceptuāli viņa atzīst, ka skolotājiem latviešu valoda ir jāzina, šādas valodas prasmju pārbaudes, pēc viņas vārdiem, varot atstāt bērnus "bez mīļajiem pedagogiem". Risinājums esot papildu atbalsts skolotājiem, tomēr, kā šim atbalstam būtu jādarbojas, cik ilgā laikā pedagogiem valoda būtu jāapgūst un kā pārliecināties, ka viņi tajā spēj mācīt, viņa nekonkretizē. Stepaņenko arī nerunā par to, kā krievvalodīgo ģimeņu bērni iegūtu tikpat labas latviešu valodas zināšanas un izglītības iespējas, ar kādām viņa lepojas, absolvējot latviešu skolu.

Budžeta nav uz galda, nauda jau apsolīta

"Nu atnesiet man budžetu, es jums atradīšu naudu." Ar šo pārliecību Stepaņenko pamato gatavību īstenot programmu, kurā ir gan mazāki nodokļi, gan lielāks atbalsts iedzīvotājiem. Daudzskaitlīgo programmā ietverto solījumu kopējo cenu viņa nenosauc, bet mēģinājumu to konkretizēt raksturo kā vēlmi "iedzīt stūrī ar konkrētiem cipariem".

Naudas avots finanšu ietilpīgu solījumu īstenošanai lielā mērā būšot pašas iecerētās pārmaiņas. "Mūsu priekšlikumi sakārto biznesa vidi tādā veidā, ka, iznākot no ēnas, uzņēmēji atnes valsts budžetā vēl vairāk naudas, nekā tas ir līdz šim," saka Stepaņenko. Nodokļu samazinājumiem ilgtermiņā esot fiskāli neitrāls efekts – zaudētos ieņēmumus kompensēšot lielāka ekonomiskā aktivitāte. Tomēr valsts budžetā izdevumi ir jāsedz arī pirms gaidītās atdeves. Nodokļa atcelšana uzreiz samazina ieņēmumus no tiem, kuri to līdz šim maksājuši. Lai šo samazinājumu kompensētu, jaunajai ekonomiskajai aktivitātei būtu jārada pietiekami lieli papildu ieņēmumi. Taču Stepaņenko nenosauc ne sākotnējo iztrūkumu, ne termiņu, kurā to atgūtu.

Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšana jauniešiem līdz 25 gadiem, pēc viņas teiktā, dotu vēl labāku rezultātu: "Fiskāli neitrāls efekts un pat vēl ar uzviju." Atlaide vairošot nodarbinātību un palīdzēšot jauniešiem palikt Latvijā. Taču tā attiektos arī uz jauniešiem, kuri jau strādā un maksā nodokļus. Nav skaidrs, vai ir aprēķināts, cik daudz jaunu darba ņēmēju būtu nepieciešams, lai atlaide visai šai grupai budžetā atmaksātos, nav nosaukta arī šādu pārmaiņu ietekme pirmajos trīs gados.

Pēc viņas vārdiem, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana mājokļiem "nemaksā daudz". Pašvaldībām zaudējumus kompensēšot, novirzot tām 95% iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šādā veidā ieņēmumus var pārdalīt starp valsti un pašvaldībām, taču kopējā budžetā jauna nauda no tā nerodas. Turklāt tai pašā programmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus samazinātu atlaide jauniešiem. Kā savienot abus solījumus un segt iztrūkumu, Stepaņenko neizskaidro.

Ieguvumiem viņa nosauc iespaidīgākus skaitļus. Izmaiņas ar nodarbinātību ārvalstīs saistītu sertifikātu nosacījumos došot 400 miljonus eiro gadā, savukārt samazinātais pievienotās vērtības nodoklis augļiem un dārzeņiem jau esot devis 12 miljonus papildu ieņēmumu. Abu summu aprēķinus viņa neizklāsta, taču no ēnu ekonomikas mazināšanas viņa sagaida vēl vairāk: "Miljardus, miljardus eiro."

Pabalstiem tik ātru atdevi Stepaņenko nesola, jo ieguvums būšot ilgtermiņā – labākas attiecības starp valsti un ģimenēm. Tomēr arī te finansējuma avotu lielākam atbalstam līdz gaidītajai atdevei viņa nenosauc.

Naudu varēšot ietaupīt arī valsts iepirkumos, taču konkrētu atceļamu tēriņu saraksta un ietaupījuma summas gan nav. Stepaņenko atsaucas uz pieredzi Saeimā, kad kopā ar mediķiem un skolotājiem esot spējusi atrast finansējumu. Toreiz uz galda bijusi lielā budžeta pakete. Tagad tās neesot, bet par pašreizējo Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) viņa saka: "Viņš tagad staigā ar savām tabuliņām un plātās, ka viņam kaut kas zināms." Pilnu budžeta materiālu trūkumu viņa piesauc, lai izskaidrotu, kāpēc nevar konkretizēt naudas avotus. Pārliecību, ka solījumiem naudu atradīs, tas nemazina.

Pensiju naudu izņemt ļaus

Pensiju otrā līmeņa uzkrājumu Stepaņenko grib ļaut izņemt brīvprātīgi. Viņa to salīdzina ar cilvēka tiesībām iepirkties vai iegādāties lietas kredītā. Cilvēki naudu varētu izmantot veselības uzlabošanai, kamēr uzkrājumu, pēc viņas teiktā, noēd inflācija.

Politiķe atzīst finanšu pratības trūkumu sabiedrībā un piedāvā šajā jomā izglītot arī seniorus – viņas kolēģe varētu ar mikroautobusu doties uz attālākām apdzīvotām vietām un skaidrot naudas lietas. Taču šī iecere nepasaka, no kā cilvēks dzīvos vecumdienās, ja uzkrājumu jau būs iztērējis. Vai atbildība pilnībā paliktu pašam vai vēlāk būtu vajadzīgs papildu valsts atbalsts, nav skaidrs. Tikmēr Lietuvas pieredze liecina, ka, piekļūstot otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem, daļa cilvēku "notriec" naudu arī, piemēram, pērkot dārgus viedtelefonus.

Tālākais Stepaņenko skaidrojums aizved pie valsts atbildības par personas datu aizsardzību. Pensiju priekšlikuma iespējamās sekas un izmaksas nākotnē šajā valsts nepilnību uzskaitījumā pazūd.

Vadiem jābūt zem zemes. Bet kas ražos elektrību?

Saules parki uz lauksaimniecības zemes un vēja parku attīstītāju ienākšana nabadzīgās pašvaldībās Stepaņenko nepatīk. Saražotā elektrība viņas ieskatā aiziešot investoriem ārvalstīs; šo vispārinājumu ar datiem viņa nepamato. Tāpēc SV/J vēlēšanu programmā ir atteikšanās no šādiem alternatīvo enerģijas iegūšanas avotu izmantošanas.

Alternatīvu ražošanas jaudu vietā viņa piedāvā uzlabot pārvades un sadales infrastruktūru un panākt, lai vadi nebūtu gaisā. Lai arī labāks tīkls palīdz nogādāt elektrību līdz patērētājam, pats elektroenerģiju tas neražo. Kādas jaunas ražotnes viņa atbalstītu un ko tās maksātu, Stepaņenko nepasaka.

Tēva dāvanas un pašas īpašumi

Par naudu ģimenē Stepaņenko vispirms novelk privātuma robežu. Tēvs, kurš jau sen aizgājis no ģimenes, dzīvojot Krievijā un palīdzot viņas ģimenei. Tuvinieku dāvinājumus viņai esot tiesības saņemt, un "te mēs liekam punktu", viņa saka. Lai arī politiķe saka, ka viņai vēl jāprecizē nosauktie darījumi, dāvinājumu apjoms ir redzams amatpersonas deklarācijās. 2022. gada 31. oktobra amata beigu deklarācijā norādīts 239 598,05 eiro dāvinājums no tēva Sergeja Fedotova. Vēlāk deklarēts, ka 2024. gada 12. janvārī no tēva saņemts dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā. Šo divu dāvinājumu kopējā vērtība ir 419 598,05 eiro. Stepaņenko atsakās pastāstīt par savu tēvu ko vairāk, tāpēc informācija par to, no kādas tēva nodarbošanās vai mantas šis atbalsts radies, Stepaņenko nepaskaidro. Jautājumu par līdzekļu izcelsmi viņa uztver kritiski.

Ievērojami aizdevumu prasījumi Stepaņenko bija jau krietni pirms šiem dāvinājumiem. Stājoties Saeimas deputātes amatā 2014. gada 4. novembrī, viņa deklarēja izsniegtus aizdevumus par 575 888,42 eiro. Vienlaikus viņai bija arī 347 479,37 eiro parādsaistības. Sākotnējā kapitāla veidošanos viņa neizskaidro.

Politiķes mantiskais stāvoklis krustojas ar viņas politisko piedāvājumu, lai gan šādu uzstādījumu politiķe kritizē. Nekustamā īpašuma nodokli Stepaņenko sola atcelt visiem mājokļiem, tātad atlaide skartu arī ģimenes īpašumus. Pašas 2025. gada deklarācijā īpašumā norādīti divi dzīvokļi Rīgā, savukārt vīram, politiķim Vjačeslavam Stepaņenko (SV/J) – trīs Rīgas dzīvokļi īpašumā un viens kopīpašumā. Abu dokumentos ir arī zemes un citu objektu ieraksti. Stepaņenko skaidro, ka ierakstu skaits nav automātiski pielīdzināms atsevišķu mājokļu skaitam. Viņa min 68 kvadrātmetru dzīvokli, kura daļas reģistrētas vairākās zemesgrāmatās, un autostāvvietu uz vairākiem zemesgabaliem. Viņa to akcentē kā būtisku nošķīrumu, uzskaitot ģimenes mantu. Savu iespējamo ietaupījumu no nodokļa atcelšanas viņa gan nenosauc un nepamato, kāpēc atbrīvojums pienāktos arī vairāku mājokļu īpašniekiem.

Personisks konteksts ir arī skaidras naudas aprites aizstāvībai, kas ietverta apvienības programmā. 2025. gada beigās Jūlija Stepaņenko deklarējusi 66 000 eiro skaidrā naudā, Vjačeslavs Stepaņenko – 57 000 eiro un 4419 ASV dolārus. Abiem kopā tie ir 123 000 eiro un 4419 dolāri. Skaidru naudu politiķe saista ar personas brīvību un nepieciešamību norēķināties arī elektrības pārrāvumu laikā. Saikni starp šo politiku un pašas uzkrājumiem noraida: "Kāpēc jūs visu laiku gribat sasaistīt to ar manu dzīvi?" Iespēja samaksāt elektrības pārrāvuma laikā izskaidro skaidras naudas lietderību, tomēr tā vēl neizskaidro, kāpēc ģimene izvēlas šādā formā turēt tieši tik lielu uzkrājumu.

Alkotesteri pie durvīm, Brēmanim – brīvdiena

"Es tev seju izdauzīšu!" – šādu Brēmaņa izteikumu martā izcēla portāls "LA.lv", publicējot skolas salidojumā uzņemtus video, kuros Rīgas domnieks agresīvi konfliktē ar citiem pasākuma dalībniekiem. Pēc incidenta Rīgas Centra humanitārās vidusskolas absolventu salidojumā tika rosināts Brēmaņa rīcību vērtēt Rīgas domes Ētikas komisijā.

Brēmanis ir bijušais diplomāts, bet politikā – viens no Stepaņenko galvenajiem partneriem. Viņš ir "Apvienības Jaunlatvieši" valdes priekšsēdētājs un abu partiju apvienības valdes loceklis. Incidents nav licis pārskatīt Stepaņenko viedokli par Brēmaņa iekļaušanu un vietu apvienības sarakstā. "Kāda velna pēc man vajag attaisnoties? Nekad dzīvē nevajag attaisnoties," pēc incidenta pauda Brēmanis. Stepaņenko tolaik norādīja, ka notikums bijis ārpus darba laika, Brēmanis esot otras partijas biedrs un domē sadarbība ar viņu esot laba. Pašvaldības Ētikas komisijas pārstāve Agnese Logina (P) savukārt uzsvēra agresiju pret citiem cilvēkiem un tās ietekmi uz domes reputāciju.

Tagad Stepaņenko akcentē atvainošanos: "Rūdolfs atvainojās, tas ir fakts." Viņa arī uzstāj, ka incidents noticis brīvajā laikā, un pārmet atšķirīgu attieksmi pret citu politiķu rīcību. Piemēram, piesauc Rīgas domnieka Māra Spundes uzvedību komitejas sēdē, par kuru viņai ir pretenzijas. Šādi viņas skaidrojums par pašu Brēmani pāriet apsūdzībā citiem par dubultiem standartiem.

Vienlaikus alkohola lietošanai amatpersonu darbā viņa piedāvā ļoti konkrētu kontroli: pie Rīgas domes, Saeimas un Ministru kabineta ieejām uzstādīt alkotesterus. Amatpersonas tiktu testētas, gan ierodoties, gan dodoties prom no darba vietas. Stepaņenko uzsver, ka šo priekšlikumu atbalstot arī Brēmanis. Šāda pārbaude noteiktu reibumu darbavietā. Salidojumā redzamā rīcība notika ārpus tās, un Stepaņenko tieši šo apstākli izmanto kolēģa aizstāvībai. Kāda uzvedība brīvdienā viņai tomēr liktu apšaubīt kandidāta piemērotību un atteikties no sadarbības, viņa nepasaka.

Partnerus atradīs maģiskajā naktī

"Vēlēšanu nakts, šī maģiskā nakts, visu saliks savās vietās," par iespējamo sadarbību saka Stepaņenko. Pašlaik galvenais esot vairot vēlētāju atbalstu: "Mēs nedomājam par to, ar ko mēs kopā tur draudzēsimies." Citu partiju sarkanās līnijas viņa uztver kā maināmu pozīciju.

Iespējams esot arī darbs opozīcijā. Par sadarbības potenciālu viņas ieskatā liecina "Jaunās vienotības" premjera amata kandidāta Arvila Ašeradena paustais atbalsts festivālā "Lampa" 150 eiro ikgadējam pabalstam pensionāru zobu ārstēšanai. Iespējamos partnerus un kompromisus Stepaņenko nenosauc.

Cerot uz citu partiju viedokļa maiņu, savas pozīcijas mainīt viņa neapņemas: "Mēs neesam gatavi atkāpties no savas programmas, no saviem principiem." Pirms vēlēšanām gan nav nosaukta visu solījumu cena, nav izskaidrota kopīgā nostāja par karu Ukrainā un nav formulēta robeža sava kandidāta pieļaujamai uzvedībai. Lēmums vēlētājiem jāpieņem pirms nakts, kurai Stepaņenko uztic šo neskaidrību atrisināšanu.