Lācis skrien cauri Lēdmanes mazdārziņiem, lūsis pozē Dunduru pļavās un staltbriedis aiz akmeņiem

Brūnais lācis, kas skrēja starp mazdārziņu siltumnīcām uz privātmāju pusi, tika nofilmēts Lēdmanē. Lācis izskatījās apjucis, par nokļūšanu tik neierastā vietā tuvu ceļam ar intensīvu satiksmi.

"900 sekundēm" bildi iesūtīja Jānis, kas portālam "tv3.lv" atklāja, ka video filmēja viņa kaimiņi Dzintars un Ineta Bulavi. "Pie mums Krapes muižā vēl nav manīts, taču tas ir tikai 8 km attālumā," noteica Jānis un aicināja ciemos izpētīt lauku dzīves stilu ar "ekstrām", kas daudzās pilsētās nav, Krapes muižas ūdensdzirnavās.

Kā rīkoties, sastopoties ar lāci?

Vēl pirms 10 gadiem Latvijas mežos bija sastopami vien daži lāči, bet šobrīd to skaits pietuvojies teju 200.

2025. gadā Latvijā jau uzskaitīti 190 lāči. Tas nozīmē, ka aptuveni 10 gadu laikā lāču skaits valstī pieaudzis gandrīz 30 reizes, portālu "tv3.lv" informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode.

Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra, ka pagaidām nav pamata panikai, taču sabiedrībai jārēķinās, ka lāču kļūs vēl vairāk un būs jāiemācās ar tiem sadzīvot.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu, kurš pamanījis lāci vai tā klātbūtnes pazīmes, par to ziņot dabas novērojumu portālā "Dabas dati", pievienojot iespējami precīzu informāciju, tostarp fiksējot novērojumu foto.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" vadošā pētniece Dr.biol. Gune Bagrade skaidro, kā rīkoties, ja cilvēks sastopas ar lāci mežā.

Guna atgādina, ka jāievēro visi jau līdz šim izskanējušie ieteikumi par to, kā jāuzvedas mežā. Galvenais no tiem ir dot par sevi ziņu, piemēram, sarunājoties, iesaucoties, uzkāpjot uz kāda zara un radot citus trokšņus, lai lācis dotos prom nepamanīts.

Trīs iestāžu – LVMI "Silava", Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Nacionālais Dabas muzejs – sadarbībā ir izveidots materiāls medniekiem un mežistrādē iesaistītajiem, kā rīkoties sastopoties ar lāci.

Necerēta veiksme – lūsis Dunduru pļavās

Savukārt Simonai izdevās nofotografēt Latvijas lielāko, uzmanīgāko un skaistāko kaķi – lūsi. "Necerēta veiksme no droša attāluma iemūžināt lūsi medību laikā," saka Simona.

Portālam "tv3.lv" Simona stāsta, ka viņai iznāk bieži braukt pa laukiem, jo viņa strādā Tukuma dzīvnieku patversme.

"Šis lūsis ir pirmais manā mūžā. Es foto medības nerīkoju, bet man patīk fotografēt dabu un tad reizēm ieraugu kaut ko interesantu un tad jau kādus gadus piecus sūtu uz "900 sekundēm". Lūsi pamanīju Dunduru pļavās, Ķemeru tīrelī, kur plašajā teritorijā gadās savvaļas lopi. Tā kā tas ir Ķemeru Nacionālais parks un tur ir liegums medībām, acīmredzot dzīvnieki tur jūtas droši," stāsta Simona, kas šajās pļavās ir redzējusi arī citus dzīvniekus, bet lūsi tik tuvu redzēja pirmo reizi.

"Parasti uz tiem salmu ruļļiem lapsēni spēlējas. Ļoti interesanti ir viņus novērot, jo tie spēlējas tāpat kā kaķi un ar savām spēlēm mazliet arī paposta tos salmu ruļļus. Dzīvnieks brīvībā, drošībā jūtas atraisītāks un daudz interesantākas lietas var novērot," smaidot saka Simona, kas šajā reizē redzēja lūsi gan sēžot, gan guļot, bet attālums bija tik liels, ka ar telefonu fotografētā bilde nav tik kvalitatīva.

"Lūsis kaut ko tur nomedīja, noleca, izstaipījās un iegāja mežā," smaidot nosaka Simona un neslēpj, ka viņai rīts sākās pozitīvi un viņa neslēpj prieku, ka viņas bildes tiek parādītas "Laika ziņas".

"Man prieks par cilvēkiem, kas dabā saskata skaisto, interesanto, labo un nedara pāri nevienam. Paldies, ka pamanījāt," saka Simona.

Ķemeru Nacionālā parka lūsenei izauguši trīs kaķēni:

"Ja satiecies ar lūsi – tā ir pat ļoti laba zīme, jo tas negadās ikvienam," portālam "tv3.lv" teica Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" vadošā pētniece Dr.biol. Guna Bagrade.

Lūšu skaitu Latvijā ir grūti pateikt, jo pētījumi diemžēl nenotiek nu jau kopš 2022. gada.

"Tā kā lūsis nav medījama suga, Valsts meža dienests (VMD) neveic šo dzīvnieku uzskaiti. Mobilajā aplikācijā "Mednis" lūšu pazīmes un klātbūtnes novērojumu gadījumi tiek fiksēti, bet nezinu, vai datus kāds apstrādā. Jau tad, kad gan vilki, gan lūši bija medījamas sugas un nomedīto dzīvnieku dati tika izmantoti – LVMI "Silava" vērtēja, ka lūšu ir vairāk nekā vilku. Un nav nekādu iemeslu domāt, ka šobrīd ir citādāk. Bet tā kā nav datu, nevaru jums nekādus ciparus nosaukt," stāsta Guna.

Guna iesaka apskatīt "Large Carnivore Initiative for Europe" (LCIE), kas apkopo informāciju par lielajiem plēsējiem Eiropā. Tā ir pēdējā pārskata perioda (2017–2023) karte un vērtējums par lūsi. Pētījumā var redzēt Baltijas populācijas lielumu un tendenci. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu  – tendence ir saglabājusies kā pieaugoša.

Kā cilvēkam būtu jāuzvedas, sastopoties ar lūsi?

Kā pirmo Guna min, ka tā "ir pat ļoti laba zīme, jo ikvienam tas negadās. Tas ir rets notikums."

Latvijā ir bijuši tikai daži gadījumi, kad lūši uzbrukuši mājlopiem. Laika periodā no 2004. līdz 2016. gadam no oficiāli reģistrētajiem 349 uzbrukumiem mājdzīvniekiem vai mājlopiem, lūšu uzbrukumi konstatēti astoņos gadījumos, no 2019. līdz 2025. gadam bija 557 postījumu gadījumi, lūšu uzbrukumi – deviņos gadījumos. Tie ir dati no VMD apkopojumiem par plēsēju uzbrukumiem mājlopiem.

Staltbriedis Kurzemes mežos

Savā ziņā "900 sekunžu" un portāla "tv3.lv" reportieris Kurzemes pusē Ivars Koloda šajā reizē atsūtīja skaistas staltbrieža bildes.

"Tas ir staltbriežu bauru – mīlas laiks. Ejot ar fotoaparātu dzirdēju, ka tas cirsmā bauroja. Dejos uz to pusi un tas bija viens mirklis, kad tas no slēptuves izskrēja ārā. Man izdevās nofotografēt," smaidot stāsta Ivars, kuram patīk, ka aiz akmeņiem tikai ragi vien redzami.

"Gribas jau staltbriedi nofotografēt tādā skaistā rudens rīta miglā, bet viss jau kā uz pasūtījumu nenotiek. Ja staltbriežu govis pamana, tad tās uzreiz sargā to bulli un sāk riet. Tad jau neko neizdosies nofotografēt," nosaka Ivars.

Šajā reizē Ivaram izdevās pieiet kādus 100 metrus no staltā ragaiņa. "Sākumā pamanīju, ka kāds uz mani lūr no krūmu malas. Bija tā grūti redzēt un tad tas sāka skriet un tieši tajā mirklī mēģināju fotografēt," stāsta Ivars.

"Medniekiem arī ir jāizvērtē, kuru var un kuru nevar medīt. Šis ir skaists, perspektīvs bullis, kas radīs daudz labu pēcnācēju. Ir arī tie saucamie dūrēji, kas ir jāmedī, lai nebojātu populāciju," skaidro Ivars.

Skaistuli Ivaram izdevās nofotografēt Valgalciema pusē. "Meža ielokā, kur es dzīvoju, ir patīkami vakaros un no rītiem klausīties, kad visapkārt kādi četri, pieci buļļi tā taurē," atklāj Ivars.

Lapsas saimnieko Rīgas centra parkos

Portāla "tv3.lv" galvenais redaktors Ģirts, braucot četros no rīta uz "900 sekundēm" nofotografēja lapsu, kas pastaigājas Kronvalda parkā.

"Bieži lapsa tur ir, sāk nākt pat ap pulksten 21.00, 22.00 vakarā. Šajā reizē redzēju pulksten 4.00. Nu mana teorija ir, ka lapsa žurkas ķer vai ko tādu. Lapsa dzīvo pie Kronvalda parka, ar suni ejot bieži redzam. Bija arī pie Eksporta ielas 2 miskastēm," stāsta Ģirts.

Ģirts nav vienīgais, kas Rīgā ir pamanījis lapas. Tās pilsētā dzīvo jau sen. Ēdiena pietiek, daudz zaļu "oāžu" – kāpēc gan lai nevairotos?

Rietumeiropas pilsētās eksistē jēdziens "urbanizētas lapsu populācijas". Lapsas mīt tur, kur tām ir piemēroti dzīves apstākļi. Tādiem dzīvniekiem kā lapsas nepastāv stingri noteiktas robežas, kur ir viņu apdzīvotā vide, bet kur – cilvēku teritorija. Pilsētas kapi un meža parki lapsas pilnībā apmierina.