Lāču Latvijā kļuvis teju 30 reižu vairāk. Kāpēc tie joprojām ir īpaši aizsargājami?

Latvijā brūnais lācis savulaik tika pilnībā izmedīts un ilgstoši valstī nebija sastopams. Tieši tādēļ vēsturiski lācis Latvijā ieguva īpaši aizsargājamas sugas statusu.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā lāča aizsardzību nostiprināja arī starptautiskie normatīvie akti. Lācis ir iekļauts gan Bernes konvencijā, gan Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstā, turklāt tā noteikta arī kā Eiropas Savienības prioritārā suga.

"Lāča aizsardzības statuss ir nostiprināts gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī," uzsvēra Strode.

Pašlaik lācis nav iekļauts Latvijas jaunajā Sarkanajā grāmatā, jo tā populācijas stāvoklis ir būtiski uzlabojies un suga vairs netiek uzskatīta par apdraudētu. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka tiek zaudēta juridiskā aizsardzība.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve skaidro, ka Sarkanā grāmata ir zinātnisks sugu stāvokļa novērtējums, kamēr aizsargājamās sugas statusu nosaka likumi un normatīvie akti. Latvijā lāča aizsardzību regulē Sugu un biotopu aizsardzības likums, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi.

No dažiem klejotājiem līdz teju 200 ķepaiņiem

Laikā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, speciālistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka valstī ik gadu no Igaunijas vai Lietuvas puses ieklīst vien trīs līdz pieci lāči.

2014. gadā tika sākts sistemātisks lāču monitorings, ko pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma veic institūts "Silava". Pakāpeniski pilnveidojot uzskaites metodiku un izmantojot arī DNS paraugus, kļuva iespējams daudz precīzāk novērtēt šīs sugas izplatību.

Pirmajās monitoringa atskaitēs reģistrētā populācija bija pieci līdz desmit ķepaiņi, bet turpmākajos gados skaits pakāpeniski pieauga līdz 10-15 lāčiem.

Arvien pilnveidojot monitoringa metodes un pieaugot pašai populācijai, lāču skaits turpināja strauji kāpt. 2025. gadā Latvijā jau uzskaitīti 190 lāči. Tas nozīmē, ka aptuveni desmit gadu laikā lāču skaits valstī pieaudzis gandrīz 30 reižu.

Pēc Strodes teiktā, šogad šis skaits, visticamāk, būs vēl lielāks. Lai gan lāči galvenokārt koncentrējas Latvijas austrumu daļā, arvien biežāk tiek saņemti ziņojumi arī par novērojumiem Kurzemē un Pierīgā. "Lāči ir sapratuši, ka šeit barība ir pieejama, dzīvotnes ir pieejamas," sacīja Strode.

Tāpat lāči Latvijā vairs nav tikai viesi no kaimiņvalstīm. "Ja vēl pirms pieciem gadiem Latvijā lāči nevairojās, tad šobrīd ir arī zināms, ka arī Latvijas pusē lāču mazuļi dzimst. Lācis ieņem savu ekoloģisko nišu no kuras viņš pirms aptuveni 100 gadiem ir bijis pilnībā izmedīts un izdzīts ārā," pauda Strode.

Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver, ka Latvijas lāčus nevar vērtēt izolēti no pārējām Baltijas valstīm. Tie ir daļa no vienotas Baltijas lāču populācijas, kuras kodols atrodas Igaunijā.

Pēc aplēsēm Igaunijā šobrīd dzīvo aptuveni tūkstotis vai pat vairāk lāču, savukārt Lietuvā situācija līdzinās tai, kāda Latvijā bija pirms pieciem vai sešiem gadiem, kad tika lēsti vien 10 līdz 20 ķepaiņi.

Lāči regulāri pārvietojas pāri valstu robežām, tādēļ nav iespējams tos sadalīt pēc nacionālās piederības. "Mēs nevaram teikt, ka mums ir Latvijas pilsoņi vai Igaunijas pilsoņi. Mums tie lāči ir kopīgi Baltijas valstu dzīvnieki," norādīja Strode.

Kāpēc Latvijā vajadzīgi lāči?

Lāča nozīme neaprobežojas tikai ar to, ka tas ir liels un reti sastopams plēsējs. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve to dēvē par lietussargu sugu. Tas nozīmē, ka, aizsargājot lāci, vienlaikus tiek aizsargātas arī plašas dabas teritorijas un simtiem citu sugu, kurām nepieciešama kvalitatīva dzīves vide.

Lācis piedalās arī dabiskajos ekosistēmas procesos. Piemēram, barojoties ar ogām, tas izplata augu sēklas, bet pārvietojoties pārnes dažādus organismus un veicina dabisko procesu norisi plašās teritorijās. Pēc Strodes teiktā, stāsts nav tikai par to, kādu tiešu labumu cilvēkiem sniedz viena konkrēta suga. Daudz svarīgāk ir saglabāt pilnvērtīgi funkcionējošu ekosistēmu, kurā savu vietu ieņem gan mikroorganismi, gan augi, gan lielie plēsēji.

Lai arī lāču skaits Latvijā pieaug, tas pats par sevi nenozīmē, ka suga kļūs medījama. Latvijas un Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka stingru lāču aizsardzību. Sugu un biotopu aizsardzības likums aizliedz īpaši aizsargājamo sugu indivīdu tīšu nogalināšanu, ķeršanu, traucēšanu un to dzīvotņu postīšanu.

Turklāt lāča aizsardzība saistīta arī ar nepieciešamību saglabāt labvēlīgu populācijas stāvokli ilgtermiņā. Lai gan Latvijā lāču kļuvis ievērojami vairāk, populācija joprojām ir daļa no plašākas Baltijas populācijas, kas tikai pēdējās desmitgadēs atjaunojusi savas vēsturiskās pozīcijas.

Skaties arī: Limbažu puses mežā nofilmēti četri lācēni ar mammu