Lāči vairs neslēpjas mežos – tagad tie biežāk ienāk pilsētās un pagalmos

Vēl pirms pāris gadiem ziņas par lāci Latvijā bija vien retums – tagad šādi gadījumi kļūst arvien biežāki, un iedzīvotāji lāčus fiksē ne vien mežā, bet arī savos pagalmos – līdzīgi kā Saulkrastos, Zvejniekciemā, pirms pāris dienām.

"Piektdienas vakarpusē, ap pulksten astoņiem, beidzu darbu pie sevis – nonācu lejā pie kafejnīcas un saka: lācis manīts mūsu pusē. Apmēram šeit arī atradāmies un iznāca tur, kur tie divi akmeņi redzami, tur iznāk pretī taciņa tieši – un iznāca melns liels, apmēram gurnu augstumā. Bija sākumā milzīgs šoks, sākam bļaut, jo nezinājām, ko iesākt, viņš uz mums paskatījās, – diezgan draudzīgi, iegāja atpakaļ mežā un iznāca vēlreiz, paskatījās uz mums. Apmēram: ko jūs bļaustaties?" stāsta viesu nama "Aizvēji" pārstāve Alise Vaidere.

Sieviete uzreiz zvanīja uz 112, un drīz vien notikuma vietā ieradās pašvaldības policija, kas sazinājās arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Vietējie iedzīvotāji norādīja, ka lācis devies uz viesu nama teritoriju, un kopā ar mednieku tika apsekota apkārtne. Taču pa to laiku dzīvnieks jau bija izplēsis caurumu žogā un aizgājis atpakaļ mežā.

Saulkrastu domes priekšsēdētājs Normunds Līcis saka: "Tātad, primāri pašvaldība arī tajā vakarā, un arī turpmāk, pašvaldības policija sazinās uzreiz sazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi, tātad tur lietas kursā pārvaldi, kāda situācija aktuāla, dodas uz notikumu vietu, brīdina apkārtējos iedzīvotājus, – kas notiek gan satiekot uz ielas, pastaigājoties ar suņiem, vai ar mikrofona palīdzību. Izskatām iespējas, kādas ir iespējas izmantot valstī esošo šūnapraidi šādām situācijām."

Tāpat pašlaik ar Dabas aizsardzības pārvaldi pašvaldībā tiek gatavots sadarbības līgums, kurā būs noteikta pilnvarotā persona, kas ārkārtas situācijā nepieciešamības gadījumā varēs izmantot ieroci. Paši teritorijas saimnieki atzīst, ka skaidras rīcības šādās situācijās viņiem nav. Īpašas bažas rada doma, kas būtu jādara, ja lācis teritorijā ienāktu laikā, kad tajā notiek bērnu nometne, kā tas ir šodien.

"Mums bērni ir visu laiku apkārt, gan iet uz jūru, gan nometnes, kaut kā ar drošību būs kaut kas jādara, jo pagaidām…jo tās situācijas ir, vakar gājām uz jūru, un  gribot negribot, tas skats ir pa labi, skats pa kreisi," saka Vaidere.

Dabas aizsardzības pārvalde jau pirms Jāņiem uzrunāja pašvaldības un atbildīgos dienestus, lai pārrunātu rīcības algoritmus gadījumos, kad lāči tiek manīti cilvēku tuvumā. Pārvaldē norāda – līdz ar lāču skaita pieaugumu palielinājies arī ziņojumu skaits, un pēdējā laikā tie tiek saņemti teju katru dienu.

Gita Strode

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore

Vai nu tas ir novērojums, cilvēks pamanījis mežmalā, vai redzējis kādu pēdas nospiedumu, nu arvien vairāk ir tādi ziņojumi, kur cilvēkam sētā ir ienācis, tāpat arī kolēģi vairākas reizes ir devušies apsekot lāču postījumu vietas, paņemt paraugus, ir bišu stropi pabojāti, šur tur kaut kas cits ir pabojāts, kāda sēta.

Dabas aizsardzības pārvaldē gan uzsver, ka bīstamas situācijas nereti rada nevis pats lācis, bet cilvēku rīcība. Dzīvniekam nedrīkst tuvoties, sekot vai mēģināt to ieraudzīt tuvāk. Arī Saulkrastos novērots, ka pēc brīdinājuma tikai daļa cilvēku devās prom no bīstamās vietas, bet citi palika, cerot lāci ieraudzīt.

"Katrā ziņā, ja redz, ka tas dzīvnieks tiek trenkāts, vai viņš ir.. viņš tātad jau ieskrēja, bēga vai izvairījās no kaut kā, tas nozīmē, ka viņš var būt sava veida panikā, viņš var tādā situācijā kļūt agresīvs, labāk ir doties telpās un speciāli nešķērsot ceļu dzīvniekam, atrasties drošākā vietā, lai pēc iespējas mazāk būtu šo šķēršļu, lai dzīvnieks var šo teritoriju pamest," saka Strode.

Tikmēr par portālā "Medībām.lv" izskanējušo informāciju par iespējamu lāča uzbrukumu sēņotājam Dabas aizsardzības pārvaldē saka: – notikušā apstākļi vēl tiek skaidroti. Pārvalde cenšas sazināties ar pašu incidentā iesaistīto cilvēku, lai noskaidrotu faktus un secinājumus nebalstītu tikai pirmā brīža emocijās.