Lācis Latvijā atgriezies uz palikšanu: kā sadzīvot ar lielāko meža plēsēju

Līga portālam "tv3.lv" stāstīja, ka redzēja lāci Staiceles pagastā, Puršēnos, kas ir aptuveni 8 km no Staiceles un 400 metri no viņas mājām.

"Iepriekš ap govju aploku ir bijuši lāča pēdu nospiedumi, kā arī netālu esošajā pļavā pirms pāris gadiem atradām lāča ekskrementus. Netālu esošajās meža kamerās lāči ir fiksēti vairākkārt. Lācis pagaidām vairs nav redzēts, taču domājam, ka, iespējams, tas var atgriezties vēlreiz," stāsta Līga, kas neslēpj, ka lācis rada draudus viņu saimniecības dzīvniekiem, galvenokārt jau govīm, kazām, aitām, jo nevar zināt, vai uzbruks, ja nu aptrūksies barība dabā.

Guna Bagrade ir Latvijas brūno lāču (Ursus arctos) monitoringa vadītāja, tāpēc viņai ir daudz ko teikt par šo Latvijas lielāko meža dzīvnieku. Viņa atgādina, ka lāči ir mūsu dabas sastāvdaļa jau izsenis. Cilvēkam ar lāci sadzīvot ir grūtāk nekā, piemēram, ar lūsi, jo lācis, pēc gadsimta prombūtnes, Latvijas dabā atkal ir sastopams un ir uz palikšanu.

"Ir tāda sajūta, ka plēsēji nedrīkst iznākt no meža un cilvēkam, ieejot mežā, arī būtu vēlams, lai plēsēji tur nebūtu. Un vēlreiz, kā jau teicu, lācis dabiski atgriežas mūsu dabā un ir uz palikšanu. Tagad jautājums ir par sadzīvošanu," skaidro brūno lāču monitoringa vadītāja Bagrade.

Guna ar kolēģiem pēdējā laikā ir novadījusi pietiekami  daudz lekciju par tēmu "bīstamie" dzīvnieki un ko darīt, ja satiec lāci.

"Liels prieks, ka darba devēji rūpējās par saviem darbiniekiem, lai viņiem būtu informācija par rīcību tikšanās gadījumā ar kādu no savvaļas dzīvniekiem, un ticiet – daudz bīstamāki ir zālēdāji nekā plēsēji. Šobrīd ir tāda sajūta, ka dzīvnieki nedrīkst iznākt no meža… Un tagad ir pavasaris – daudzi dzīvnieki ir aktīvāki, pārvietojas un meklē barību. Lāča ēdienkartē 90% ir augu izcelsmes barība," stāsta Guna.

Lāču monitoringa 2025. gada pārskatā ir minēts, ka 2025. gadā Latvijas teritorijā ir uzturējušies vismaz 190 lāči.

Ko darīt, ja lācis ir lauku māju tuvumā?

Guna kā pirmo min to, ka ir jāpārskata savi ieradumi, kā tiek apsaimniekoti atkritumi, it īpaši bioloģiskie. Vai bioatkritumi ir  brīvi pieejami dzīvniekam, nav noslēgti, tad tas ir kā aicinājums: "Nāc paskaties, varbūt kaut kas tev, lāci, interesējošs, garšīgs te ir!"

Tagad ir pavasaris, bet ja pie mājas ir ābeļdārzs, tad rudenī ļoti jāpārdomā ābolu ražas apsaimniekošana.

"Ja ir zināms, ka teritorijā dzīvo lāči, tad nevajadzētu ābolus atstāt uz zemes nenovāktus, nevajadzētu arī neizmantotos ābolus vest uz mežmalu, jo arī tas piesaista dzīvnieku. Āboli lācim ir nozīmīga barība rudenī, lai uzkrātu rezerves ziemai. Ja ir bites, tad arī tās ir jāsargā. Šobrīd visefektīvākais ir elektriskais gans ap dravu, ja lācis vienreiz būs dabūjis "pa degunu" ar elektrību, tad nākamreiz būs piesardzīgāks."

Guna iesaka draudzēties un runāt ar apkārtnē esošajiem medniekiem, ar kuriem runāt par to, kur viņi ir izvietojuši savas dzīvnieku piebarošanas vietas.

"Slēpņu kameru dati liecina, ka lāči apmeklē šīs barotavas un dažiem iespējams ir izveidojusies asociācija, ka cilvēka klātbūtne saistās ar barību. Ir gadījums, ka pēc cilvēka klātbūtnes pie barotavas, pēc laika to apmeklē arī lācis, bet ne jau cilvēka paša dēļ, bet asociācijas, ja cilvēks bija pie barotavas, tātad tajā ir vai būs ēdiens."

Kā rīkoties, ja cilvēks sastopas ar lāci mežā?

Guna atgādina, ka jāievēro visi jau līdz šim izskanējušie ieteikumi par to, kā jāuzvedas mežā. Galvenais no tiem ir dod par sevi ziņu, piemēram, sarunājoties, iesaucoties, uzkāpjot uz kāda zara un radīt citus trokšņus, lai lācis dotos prom nepamanīts.

"Visefektīvākā esot paša cilvēka balss, bet putnu balsis vai radio atskaņošana nav tik efektīva, varbūt var radīt pat ziņkāri un vēl vairāk pastiprinās interesi par skaņas avotu. Un vēl ieteikums – ja dzirdi kādu troksni, bet nesaproti, kas tas ir, cik tālu tas ir, un labāk nestāvēt uz vietas un nebļaustīties. Uzbļaut, uzsvilpt vari, bet nestāvi uz vietas. Ja dzīvnieks ir tuvumā, piemēram, lācis un jūs tur stāvat un svilpjat, tad tas drīzāk būs katalizators agresīvākai rīcībai no dzīvnieka puses. Vienmēr jāuzmanās no lāču mammām kopā ar mazuļiem."

Ko darīt, ja jūs pirmais lāci pamanāt, bet lācis jūs vēl nepamana? Ko darīt, ja lācis ir jau jūs pamanījis? Ko darīt, ja notiek tas ļaunākais un lācis ir pavisam tuvu, negaidīta tikšanās, un uzbrukums ir kā aizstāvība ne mērķis – cilvēks kā barības objekts?

"Drošībai var apsvērt lāča piparu gāzes baloniņa iegādi. Un vēl vienu lietu vajadzētu atcerēties – no plēsējiem nevajag bēgt – skriet prom neatskatoties, labāk ir lēnām atmuguriski atkāpties, dzīvnieku visu laiku paturot redzes lokā, lai novērtētu iespējamo dzīvnieka rīcību un tālāksekojošu savējo rīcību. Kāpēc tā? Bēgšana plēsējā izraisa pakaļdzīšanās instinktu – upuris bēg, tam ir jāskrien, jādzenas pakaļ."

"Silavas" mājas lapā ir pēdējā "Lāču monitoringa semināra prezentācijas" un viena no tām ir "Ko darīt, ja satiec lāci?"

Lāču monitoringa 2025. gada pārskatā ir minēts, ka 2025. gadā LV teritorijā ir uzturējušies vismaz 190 lāči.

Guna Bagrade ir Latvijas brūno lāču monitoringa vadītāja, kas neslēpj, ka par lāčiem var stāstīt daudz, bet sarunas beigās viņa vēlas paust savas sajūtas, lai cilvēki labāk saprastu to, kas brūnais lācis ir mūsu dabā.

"Pēc vienas tikšanās pasākumā "Sarunas par lāčiem", kurā viens cilvēks minēja, ka viņš esot nopircis laukos īpašumu, jo grib pa to droši staigāt ar suni, jebkurā laikā un tā tālāk. Un tad, kad cilvēkam jautāja: Jūs drīkstat gribēt, bet lācis nedrīkst," vaicā Bagrade.

"Lācis pat nezina, ka ir kaut kādi īpašumi, robežas. Tas nenozīmē, ka abiem ir atļauts viss, ir jāmeklē līdzāspastāvēšanas veidi – gan katra indivīda, un te es domāju cilvēku, gan pašvaldības un valsts līmenī."

Trīs iestāžu – LVMI "Silava", Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Nacionālais Dabas muzejs – sadarbībā ir izveidots materiāls medniekiem un mežistrādē iesaistītajiem kā rīkoties sastopoties ar lāci.

Kā rīkoties, lai izvairītos no sastapšanās ar lāci tā nomoda laikā:

• rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai varētu laikus pamanīt dzīvnieka klātbūtni,
• šķērsojot nepārredzamu vietu mežā, likt manīt par savu klātbūtni,
• neatstāt mežā ēdiena pārpalikumus, lai nepievilinātu nedz lāčus, nedz citus savvaļas dzīvniekus.

Ko darīt, ja esi pamanījis lāci:

• netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus,
• iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas,
• ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību,
• ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot.

Avots: "Vadlīnijas medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem"

Kur un kā pareizi ziņot par lāču novērojumu?

Palielinoties lāču skaitam, arvien lielāka iespēja, ka ikviens no mums var novērot lāču klātbūtni, piemēram, lāča pēdas, skrāpējumus uz koka, vai pat dzīvu lāci.

"LVMI "Silava" "Lāču monitoringa" īstenotāji ļoti novērtēs, ja saņems ziņojumus ne tikai par satiktajiem, bet arī novērotajiem lāčiem, klātienē vai slēpņu kamerās, un/vai to klātbūtnes pazīmēm, piemēram, pēdu nospiedumiem, ekskrementiem, matiem, skrāpējumiem kokos, piemēram, rudeņos pamestajos ābeļdārzos, un dravu postījumiem.

Par iespējām ievākt svaigus DNS paraugus, lai noskaidrotu lāčus "vietējos iedzīvotājus" vai "jaunpienācējus", lūgums ziņot:

• Pa telefonu "WhatsApp" 26320528 (Jānis Ozoliņš).
• Par novērotajiem lāčiem vai to klātbūtnes pazīmēm informāciju lūgums sūtīt uz [email protected] vai [email protected].