ES valstis satrauc Lielbritānijas plāns priekšlaicīgi atbrīvot ieslodzītos

Izdevumam "Politico" pieci ES diplomāti pauduši bažas par iecerētajām izmaiņām Lielbritānijas politikā.

Pašlaik paredzēts, ka līdz gada beigām priekšlaicīgi tiks atbrīvoti vairāk nekā 2500 likumpārkāpēju, bet vēl aptuveni 700 cilvēki brīvībā varētu nonākt 1. oktobrī. Turklāt no 2027. gada janvāra Lielbritānija plāno atcelt prasību ārvalstu notiesātajiem noteiktu minimālo laiku izciest britu cietumā pirms deportācijas uz dzimteni.

Kāds ES diplomāts, kurš ar mediju runāja anonīmi, norādīja, ka šāda pieeja rada riskus. "Ir ļoti riskanti nosūtīt atpakaļ noziedzniekus bez iepriekšējas informācijas," viņš sacīja.

Vairāki diplomāti sūdzas, ka līdzšinējā komunikācija ar Londonu bijusi nepietiekama.

Cits ES diplomāts izdevumam "Politico" norādīja, ka Eiropas valstīm būtu jāsaņem vismaz pamata informācija par personām, kuras tiek izraidītas. "Viņiem vajadzētu mūs brīdināt," sacīja diplomāts.

Pēc viņa teiktā, papildu problēmas rada sarežģītā saziņa starp dažādām Lielbritānijas valsts iestādēm.

Lielbritānijas valdība uzsver, ka sadarbība ar Eiropas partneriem turpināsies, vienlaikus uzsverot, ka visbīstamākie noziedznieki no programmas ir izslēgti. "Sērijveida smagu noziegumu izdarītāji un personas, par kurām ir pierādījumi, ka tās plāno pastrādāt jaunus noziegumus, paliks ieslodzījumā," uzsvēra valdība.

Ne visi deportētie nonāks cietumā dzimtenē

Cietumu reformu organizācijas norāda, ka daudzi no šiem cilvēkiem tik un tā tiktu deportēti pēc soda izciešanas beigām. Jaunā sistēma vienkārši paātrinās viņu izraidīšanu.

Lielbritānijas organizācijas "Prison Reform Trust" direktora vietnieks Marks Dejs skaidro, ka tālākie lēmumi būs atkarīgi no katras valsts. "Saņēmējvalsts pati lemj, vai personai jāturpina izciest sods," viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, dažos gadījumos deportētajiem var nebūt jāturpina cietumsods, bet citos sods dzimtenē var izrādīties pat stingrāks nekā Lielbritānijā.

Jautājums var ietekmēt arī ES un Lielbritānijas attiecības

Diskusijas par ieslodzīto atbrīvošanu notiek laikā, kad Lielbritānija un Eiropas Savienība gatavojas jaunam samitam, kurā paredzēts apspriest tirdzniecības, ceļošanas un klimata politikas jautājumus.

Pēc "Politico" rīcībā esošās informācijas, daļa diplomātu uzskata, ka strīds par ieslodzīto deportēšanu var sarežģīt centienus uzlabot attiecības pēc breksita.

Viņš brīdināja, ka situācija var kļūt īpaši problemātiska, ja kāds no priekšlaicīgi deportētajiem pēc atgriešanās savā valstī pastrādā smagu noziegumu. "Tā ir bumba ar laika degli," viņš piebilda.

Saskaņā ar Lielbritānijas Tieslietu ministrijas datiem ārvalstu pilsoņi veido aptuveni 12% no visiem valsts ieslodzītajiem. Starp viņiem ir ievērojams skaits Polijas, Rumānijas un Albānijas pilsoņu.