Rūgtās mācības pēc sprādziena Bauskas ielas dzīvokļu mājā. Podkāsts "Droši vien nedroši"

Sabiedrībā plaši izskanējusi ziņa par šā gada sākumā notikušo sprādzienu Bauskas ielā. Traģēdija notika brīdī, kad kāds vīrietis patvaļīgi demotēja gāzesvadu – rezultātā tika sagrauta daļa ēkas un bojā gāja divi cilvēki.

Bieži vien mēs mēdzam domāt, ka "ar mani jau nekas nenotiks", taču, kā vērš uzmanību Andris Vikse, tieši tieši mēnesi pirms piedzīvotās traģēdijas, mājas iedzīvotājiem notikusi sapulce, kuras laikā tieši runāts par apdrošināšanu.

Viņš jau ilgāku laiku bija ierosinājis apdrošināt māju, kas ir kopīpašums, taču nav bijis pietiekamas atsaucības, lai to izdarītu. Izskanējis arī viedoklis, ka šī ēka jau "40 gadus te ir stāvējusi – nekas taču notikt nevar". Taču mājas vecākais vērsis uzmanību – ja jau šos 40 gadus nekas nav noticis, tad tīri matemātiski tā varbūtība var tikai pieaugt.

Daudzīvokļu ēka ir kolektīvā atbildība

Viņš norāda, ka kopīpašums ir visu iedzīvotāju kolektīvā atbildība un visu nelaimju sākums ir meklējams jau stipri ātrāk: "Bieži vien cilvēki iedomājas "man ir dzīvoklis" un savā domāšanā neiziet ārā no tā sava burbuļa, mazās sistēmiņas. Bieži aizmirst, ka vajadzēja pateikt kaimiņam, lai viņš nerīkojas tā vai savādāk. Tāpēc it sevišķi tagad ar tādām pēczināšanām, es lieliski saprotu, ka visas nelaimes notiek pirms tam."

Māris Grigalis norāda, ka viņam ir pieredze gan ar ģimenes māju, gan ar dzīvokli, kas arī ir kopīpašums. Savā privātīpašumā viņš ir apdrošinājis visu, ko var apdrošināt. Un, darot to, viņš atzīst, ka daudz vairāk piedomā arī par drošību.

Viņam ir nācies saskarties ar situāciju, kad stipra vēja laikā pie mājas stāvošais batuts tiek aizpūsts kaimiņu pagalmā un neatgriezeniski sabojāts. Šajā gadījumā apdrošināšana ir segusi batuta izdevumus, kas ir šķietami sīkums, taču palīdz. Līdzīgi gadījies arī ar auto, kam no priekšā braucošas fūres trāpījis akmenis un sasitis stiklu. Izmaksas nav bijušas nekādas mazās, taču tās segusi apdrošināšana.

Pēc sprādziena izmainījās attiecības ģimenēs

Runājot par nelaimes gadījumiem, var būt tā, ka tas notiek vienā dzīvoklī, taču sekas izjūt visi mājas iemītnieki. Andris Vikse norāda, ka sprādziens Bauskas ielā ietekmējis iedzīvotājus 75 dzīvokļos, kuriem sava dzīvesvieta bija jāpamet. Līdz ar to šī krīzes situācija skārusi arī viņu radus un draugus.

Viņš skaidro, ka krīzes situācija dalās vairākos etapos. Pēc šī notikuma pagāja aptuveni mēnesis, līdz cilvēki aptvēra to, ka viņu dzīves ir izmainījušās un vairs nekad nebūs tā kā iepriekš. Tāpat izmainījušās arī attiecības ģimenēs. Sprādziens notika 2. janvārī, bet Bauskas ielas nama iedzīvotāji savos īpašumos netika ielaisti līdz 11. maijam. "Cilvēki sēdēja uz čemodāniem. Par kādu mentālo stabilitāti mēs varam runāt?"

Pārmaiņām vajag nevis cilvēku bariņu, bet komandu

Ejot cauri šādiem sarežģījumiem, nereti pavīd doma "es taču neesmu vainīgs – kāpēc man kaut kas jādara?" vai arī motivācija atrast vainīgo, taču Andris Vikse norāda, ka šādi vienkārši tiek tērēta enerģija un "dedzināts skābeklis".

Viņaprāt, Bauskas ielā krīze joprojām nav beigusies – tā vienkārši ir iegājusi citā stadijā: "Ja pirms tam visa organizācija balstījās uz pāris cilvēkiem, tagad, lai uzturētu un atjaunotu māju, kā arī veiktu visus šos darbus, vajag sistēmu. Vajag nevis cilvēku bariņu, bet komandu, kas arī ir izaicinājums. Tad, kad mēs nonāksim pie sistēmas un apjautīsim savu gaišo nākotni, mums tā krīze arī beigsies."

Māris Grigalis piekrīt, ka daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāju starpā ir jābūt vienotībai un savstarpējai komunikācijai – lai cilvēki pirms darbu veikšanas pakonsultējas savā starpā, nevis ignorējot pārējos nodarbojas ar "pašdarbību".

Viņš piebilst, ka, plānojot uzlabojumus dzīvokļu ēkā, daļa iemītnieku tos uztver ar sapratni, taču daudziem nākas skaidrot un viņus pārliecināt. Nereti nākas saskarties ar attieksmi, ka "man nevajag un mani viss apmierina". Ir arī tādi mājokļu īpašnieki, kuri šajā ēkā nedzīvo un "viņiem vispār viss ir vienalga". Šajā ziņā veikt sarunas ar īrniekiem nav risinājums, jo balsstiesības pieder īpašniekam.

Klusēšana un ignorēšana noved pie nelaimēm

Andris Vikse papildina, ka ļoti svarīgs faktors ir, kāds cilvēku kontingents dzīvo attiecīgajā ēkā. Bauskas ielas 15. nama vecākais norāda, ka sprādzienu ir bijis iespējams novērst, taču, turpinoties izmeklēšanai, viņš to plašāk nekomentē.

Daudzdzīvokļu ēkās mēdz būt cilvēki, kuri "izceļas" ar savām darbībām, taču kaimiņi viņiem neaizrāda, jo "ko nu es tur līdīšu – lai policija tiek galā". Taču cilvēkiem nevajadzētu būt vienaldzīgiem, jo šādas epizodes krājas, līdz tiek sasniegts kritiskais brīdis.

"Ja es pirms tam divus gadus runāju par apdrošināšanu, kas neizslēdz iespēju, ka tas būtu noticis un dotu mums finansiālu drošību. Mums būtu vieglāk to panest, ja mums būtu apdrošināta māja. Būsim godīgi – apdrošinot, mēs vienkārši pārliekam savu risku uz citiem. Bet, neapdrošinot, mēs uzņemamies risku uz sevi. Diemžēl mēs bieži neko nedarām, lai šo risku samazinātu. Ar to "nepacelto grābekli", nepiezvanīšanu policijai, iesniegumu neuzrakstīšanu… Tas viss savācas kopā un vienreiz "izšauj"," rezumē Andris Vikse.