Slīkšana nenotiek kā filmās. Podkāsts "Droši vien nedroši"
Vasara daudziem nav iedomājama bez peldēšanās, atpūtas pie ezera, upes vai jūras malā. Taču ūdensprieki var ātri pārvērsties nelaimē, ja cilvēki pārvērtē savas spējas, lieto alkoholu vai nepieskata bērnus. Podkāstā "Droši vien nedroši" biedrības "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze un "Degpunktā" moderatore Diāna Eisaka-Vasilevska skaidro, kāpēc drošība pie ūdens sākas vēl pirms iekāpšanas tajā.
Gemze norāda, ka Latvijā situācija ar noslīkšanu joprojām ir smaga. Pēc viņas teiktā, Latvija Eiropā ir pirmajā vietā pēc noslīkušo skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Īpaši bieži nelaimēs bojā iet vīrieši vecumā no 35 līdz 50 gadiem, un liela daļa no viņiem bijuši alkohola reibumā.
Viens no riskiem ir pārliecība, ka cilvēks prot peldēt, lai gan patiesībā viņš spēj tikai noturēties ūdenī vai īsu brīdi paplunčāties. Gemze skaidro, ka par peldētprasmi var runāt tad, ja cilvēks spēj nepārtraukti nopeldēt vismaz 200 metrus, no kuriem 50 metrus uz muguras, pēc tam izkāpjot no ūdens bez aizelšanās un panikas.
1:03 Kad var teikt, ka māki peldēt?
3:48 Esam pirmajā vietā pēc noslīkušo skaita
6:48 Ar bērniem jārunā atklāti
9:29 Bērniem jādodas uz nodarbībām
14:30 Negadījumi ir sezonāli
16:23 Alkohols nav savienojams ar peldēšanu
19:09 Slīkšana nenotiek kā filmās
25:20 Kā pareizi peldēt jūrā
31:40 Peldēšanas apmācība skolās
36:45 Ko darīt, ja kāds slīkst?
Citi faktori
Alkohols pie ūdens ir īpaši bīstams, jo tas mazina reakciju, orientēšanos, spēju izvērtēt riskus un ķermeņa gatavību reaģēt negaidītās situācijās. Ūdenī pietiek ar dažām sekundēm, lai aizrīšanās, krampji vai panika kļūtu dzīvībai bīstama.
Sarunā uzsvērts, ka slīkšana bieži nenotiek tā, kā to rāda filmās. Cilvēks parasti nekliedz un nevicina rokas, jo cenšas ievilkt elpu un noturēt galvu virs ūdens. Tāpēc apkārtējie var pat nepamanīt, ka blakus kāds slīkst.
No bērniem nedrīkst nolaist acis
Īpaši uzmanīgiem jābūt ar bērniem. Pie ūdens vecāku atpūta faktiski kļūst par pieskatīšanas darbu. Bērnus nedrīkst palaist ūdenī, kamēr pieaugušie vēl krāmē mantas vai novēršas. Arī labiekārtotā pludmalē nevar pilnībā paļauties, ka nelaimi laikus pamanīs kāds cits.
Viens no ieteikumiem ir pirms došanās pie ūdens vienoties par noteikumiem: kur drīkst peldēt, cik tālu drīkst iet, kurš pieskata bērnus un ko darīt, ja kādam kļūst bīstami. Bērniem ieteicams izvēlēties spilgtus peldkostīmus, jo krīzes brīdī tos ūdenī ir vieglāk pamanīt.
Drošākā izvēle ir labiekārtotas peldvietas, bet arī tur jāvērtē dziļums, straumes un gultne. Jūrā ieteicams peldēt paralēli krastam, nevis doties dziļumā. Upēs papildu risku rada straume, bet dīķos un karjeros, nezināma gultne un straujas dziļuma maiņas.
Uzmanīsim viens otru
Ja redzams, ka kāds slīkst, nevajadzētu bez apmācības mesties klāt un mēģināt cilvēku satvert. Slīkstošais panikā var izmantot glābēju kā balstu un apdraudēt arī viņu. Drošāk ir saukt palīdzību, zvanīt 112 un mēģināt pasniegt vai pamest priekšmetu, pie kura cilvēks var pieķerties.
Gemze uzsver, ka peldētprasme nav tikai sporta prasme, bet dzīvību saglabājoša prasme. Viņa aicina cilvēkus pārbaudīt savas spējas baseinā, mācīt bērnus peldēt drošā vidē un nekautrēties lietot peldvesti, ja tā palīdz justies drošāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
