Sēlija mostas, taču joprojām jūtas nesadzirdēta – ko prasa kongresa dalībnieki
Sēlijas kongresā pulcējās vietējās kopienas aktīvisti, lai spriestu par reģiona attīstību, identitātes stiprināšanu un savstarpējo sadarbību. Ķirurga Pētera Stradiņa tēvs akadēmiķis Jānis Stradiņš – dēvēts arī par Sēlijas garīgo līderi – bijis viens no Sēlijas kongresu kustības nozīmīgākajiem cilvēkiem.
"Es domāju, ka Sēlija ir atdzimusi, visa Latvija zin, ka ir Sēlija un saprot, ko te dara, otra puse varbūt ir tas, kas mums visur Latvijā, tomēr reģioni sāk palikt tukši un to mēs nevaram nekādā veidā ignorēt."
No vienas puses Sēlija atdzimst, bet vajadzīga aktivitāte – bizness, mājokļi, ceļi.
"Ja mēs apskatāmies patreizējo Saeimu – no simts Saeimas deputātiem tikai viens deputāts ir no Sēlijas, tātad Sēlijas lobijs Saeimā ir gaužām mazs."
"Viens no priekšlikumiem, kas izkristalizējies un par kuru daudz runājis lieliskais kolēģis Gunārs Kusiņš ir, ka šobrīd esošie vēlēšanu apgabali ir par lielu un viņus vajadzētu sadalīt mazākos. Latvijai optimāli varētu būt 12 līdz 14 vēlēšanu apgabali, kas padarītu ievēlētos deputātus tuvākus savam vēlēšanu iecirknim. Tā joprojām būtu proporcionālā vēlēšanu sistēma. Dalot 12 līdz 14 vēlēšanu apgabalos, bez šaubām, Sēlija tur arī parādītos."
"Gaidām, lai mūs sadzird, lai sadzird tās vēlmes, kas ir radušās pēdējo divu gadu laikā vai kas ir nostiprinājušās pēdējo divu gadu laikā. Vēlamies, lai mūsu Sēlijas zeme būtu vairāk pārstāvēta Saeimā."
Kā kultūrvēsturiska zeme, Sēlija gadā no kultūrkapitāla fonda dažādiem projektiem saņem 90 tūkstošus eiro.
"Protams, ka šis finansējums nonāk daudz tuvāk cilvēkam nekā tas bija iespējams, kad bija lielā Zemgales kultūras programma un bija jāsadala starp Zemgales un Latgales kultūras programmu, mēs esam ieguvuši iespēju veidot savu tādu savienotāku kultūrtelpu, veidot mērķētus pētījumus."
.
" Mēs vispār vēlamies no valsts sagaidīt mazliet kompensāciju par to, ka mums ir poligons. Mazliet kompensācijas par to, ka mēs esam tik ļoti nomaļa Latvijas vēsturiskā zeme."
Kongresa dalībnieki ir gandarīti, ka tagad ir kļuvis moderni būt sēlim un pētīt Sēliju, ir izdevies radīt zināmu interesi par to, kas notiek šajā pusē. To apstiprina arī Gunta Kivliša, kas pētījuma laikā aptaujājusi vietējos.
Rezolūcijas šogad kongresā gan nebija, bet no savām iepriekš paustajām prasībām pēc atsevišķa vēlēšanu apgabala un plānošanas reģiona sēļi nav atkāpušies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
