Pieci procenti aizsardzībai – tajos var nākties atrast vietu arī Sēlijas bāzes būvniecībai
Sēlijas poligonā karavīri jau trenējas, bet jaunās bāzes un armijas noliktavu finansēšanas plāns vēl nav skaidrs. Būves bija bija iecerēts celt par privātu naudu privātās-publiskās-partnerības modelī, valstij maksājot daudzu gadu garumā. Tas ļautu šo visu neiekļaut valsts budžeta izdevumos. Taču Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat līdzīgā Lietuvas projektā šādu shēmu aizliedzis izmantot. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) prognozē tādu pašu atbildi arī Latvijai. Ja tā notiks un izdevumi Sēlijai jau tagad būs jāiekļauj aizsardzībai plānotajos piecos procentos, citus armijas attīstības plānus var nākties krietni piebremzēt.
Ķekavas apvedceļu uzbūvēja privāts uzņēmums. Valsts par to maksā pa daļām divdesmit gadu laikā. Līdzīgu modeli bija iecerēts izmantot Sēlijas militārās bāzes un armijas noliktavu būvniecībā.
Jaunais poligons atrodas Aizkraukles un Jēkabpils novadā. Tur jāceļ dzīvojamās, administratīvās ēkas, ceļi, armijas noliktavas.
Plāni paredzēja objektus armijai nodot līdz 2030. gadam. Bet šobrīd projekts ir apdraudēts.
Viens no lielākajiem aizsardzības projektiem ir Sēlijas poligons. "Nekā personīga" ir kļuvis zināms, ka pēc iebildēm no EUROSTAT biroja varētu tikt apdraudēts šī projekta finansējums.
Eurostat jeb Eiropas Savienības statistikas birojs ietilpst Eiropas Komisijā, bet ir neatkarīga iestāde. Birojs apkopo un pārbauda datus par ekonomiku un izstrādā vienotus principus, lai dalībvalstu rādītājus varētu salīdzināt.
2021. gadā trīs nelielus Lietuvas militāros projektus Eurostat atļāva uzskaitīt ārpus valsts bilances. Tāpēc līdzīgu finansēšanas modeli Sēlijai izvēlējās arī Latvija.
Bet pie Suvalku koridora būvēto 4000 karavīru lielās Vācijas brigādes izvietošanai domāto Rūdninku bāzi birojs novērtēja pēc citiem principiem. Militārajai bāzei jādarbojas arī kara apstākļos. Bet uzņēmējs tajā brīdī var no valsts pieprasīt atmaksāt ieguldīto, segt zaudējumus un no projekta aiziet. Tāpēc Eurostat būvniecību uzskata par valsts tēriņiem, kas jau no paša sākuma jāieliek valsts budžetā. Finanšu ministrs uzskata, ka līdzīgs lēmums iespējams arī par Sēlijas poligonu.
MK: Nu es cik saprotu arī no vēstures tieši viņi bija paraugs, kāpēc mēs tā centāmies iet. Un projekts izskatījās arī tīri cerīgs. Tā kā es neesmu pret projektu, bet vienkārši tad jāsaprot, ka tas ir ļoti, ļoti dārgi.
NP: Bet tad šobrīd tas projekts ir tā, ka uz pauzes, vai mums tur ir budžetā nauda, ko mēs varam tur uz vairākiem mēnešiem uz priekšu plānot, kā tur ir?
MK: Budžets jau šobrīd ir tapšanas stadijā. Tas vienkārši nozīmē, ka daudz gadu budžetā būs summa un finansējuma modelis jāatrod un par to būs jāvienojas.
NP: Cik daudz?
MK: Es šobrīd nezinu, ko es varu teikt. Nevaru, tas tomēr ir aizsardzības objekts.
NP: Bet runa ir par simtiem miljonu?
MK: Jā, protams.
Bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kura laikā diskusijas par šo problēmu sākās, uzskata, ka jāmeklē veids, kā Eurostat pārliecināt. Viņš atsaucas uz naudas devēja Eiropas Investīciju bankas gatavību palīdzēt.
AA: Kas notika Lietuvā, militārā infrastrktūra ir, teiksim, tāda… šādi projekti ir jāapdrošina, gadījumā, ja kaut kas ar viņu notiek, kas viņu aizvietos. Tad militārai infrastruktūrai lietuvieši neatrada privātu apdrošinātāju. Viņi izveido valsts aģentūru, kas to apdrošinās.
NP: Tieši šiem militāriem objektiem?
AA: Tas tajā tai brīdī radīja EUROSTAT reakciju, ka valsts šo garantē, tad tik un tā tā ir valsts saistība. Tai ir grāmatvedis, diskusija pēc būtības. Un es tiešām domāju par šo, te nevajag apstāties. (…) Un ar to var iet uz priekšu un te var meklēt risinājumus, ja un pie tam, ja arī Eiropas Investīciju banka ir aiz muguras, viņi noteikti palīdzētu šajā diskusijā. Par to nav šaubu. Eiropa jau vienkārši meklē risinājumus, kā atrast, kā palīdzēt, teiksim, austrumu flanga valstīm. Tagad te ir viens eksperts, kurš saka – šito mēs nē. Un tad mēs apstājāmies. Nu, tas nav pareizi. Ir tiešām jārunā un jāatrod veids, kā mēs to varam tikt uz priekšu. Tas nav tik viennozīmīgi, ka nē un viss.
Projektā iesaistītais uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi, kam uzticēta projekta virzīšana, "Nekā personīga" rakstiski atbild, ka vēl tiek vērtēti dažādi scenāriji.
Par projekta izmaksām jautājums par konkrēto finansēšanas modeli un budžeta risinājumiem ir Aizsardzības ministrijas kompetencē. No VNĪ puses šobrīd turpinās darbs pie projekta plānošanas, tostarp tiek izvērtēti dažādi iespējamie projekta īstenošanas un izmaksu scenāriji. Tuvākajā laikā sagatavotie scenāriji tiks virzīti izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai, tāpēc šobrīd būtu pāragri komentēt konkrētas projekta izmaksas vai izvēlēto risinājumu.
Militāristi saka, ja apjomīgais Sēlijas poligona būvniecības maksājums būs jāliek valsts budžeta tēriņos, tas automātiski samazinās naudu ieroču un munīciju iegādei.
Tas ir ļoti interesanti, ka, teiksim, Briseles vienā pusē un Briseles otrā pusē ir institūcijas, kas cenšas šobrīd panākt, lai mēs varētu spēcināt mūsu aizsardzību. Savukārt citus aiz neatkarīgu institūciju plīvura tiek pieņemti lēmumi, kuri faktiski šādas darbības ja ne nu nonullē, tad ļoti būtiski vājina.
NP: Tā pamatproblēma ir tāda, ja Eiropas institūcijas iebilst un neieklausās, tad tas viss tie simti miljoni ieiet iekšā piecos procentos? Attiecīgi mazāk naudas paliek ieroču sistēmām un visām pārējām?
RB: (…) Tas ieiet budžetā, un tad automātiski tās izveido šo iztrūkumu budžetā.
NP: Nav interesanti, ka tāda institucija kā EUROSTAT var noteik to, kas notiek ar aizsardzības jomas projektiem Krievijas pierobežas valstīs?
AL: Šis ir pārsteidzoši. It īpaši tāpēc, ka Eiropas Komisijai vairāk vajadzētu rūpēties tieši par Austrumu robežu. To mēs jau ilgākā laikā prasām. Tas pats ar hibrīdapdraudējumiem, tas pats ar ekonomiskajiem bēgļiem. Kaut kur jau viņi robežu šķērso. Labāk ir ieguldīt naudu šeit, ne kā ņemties ar viņiem Eiropas vidienē Vācijās un Francijā. Tas ir absurdi.
Man ir zināms, ka Finanšu ministrijas amatpersonas ir runājušas ar EUROSTAT. Redziet, vai mēs tur runājam vai nerunājam, tas jau automātiski nenozīmē, ka tur kaut kas mainīsies, jo galu beigās, kā mēs zinām, Eurostat ir neatkarīga institūcija un ietekme no kaut kādām Eiropas Savienības institūcijām mums ir diezgan limitētas. Tur tai izpratnei būtu jāveidojas iekšienē. (..) Bet es tikai varu teikt to, ka droši vien, ka viņu izpratne par drošības situāciju pie mums un mūsu izpratne ļoti būtiski atšķiras.
Aizsardzības ministrija sola, ka valdībai izvērtējumu un ieteikumus par Sēlijas poligona un armijas noliktavu celšanu varētu virzīt tuvāko nedēļu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
