Smadzeņu aneirisma var noritēt bez simptomiem: mediķi aicina pārbaudīties

TV3 raidījumā "900 sekundes" Latvijas Neiroķirurgu biedrības valdes priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kaspars Auslands norādīja, ka 3% šķietami nav daudz, tomēr Latvijas mērogā tas ir ievērojams cilvēku skaits.

"Ja mēs aptuveni parēķinām pie diviem miljoniem iedzīvotāju, tad tas varētu būt apmēram 50 000 cilvēku," sacīja Auslands.

Pēc ārsta teiktā, visbiežāk riska grupā ir sievietes vecumā ap 50 līdz 60 gadiem, īpaši smēķētājas un cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu. Tomēr būtiskākais riska faktors ir iedzimtība.

Viņš skaidroja, ka risks īpaši pieaug gadījumos, ja aneirisma vai tās izraisīti sarežģījumi bijuši vairākiem tuviem radiniekiem.

Aneirismas plīsums ir viens no insulta veidiem, tomēr ne visi insulti ir saistīti ar asinsizplūdumu. "Insulti var būt dažādi. Var būt ar asinsizplūdumu, var būt arī tā, ka smadzenēm pietrūkst skābekļa," stāstīja Auslands. Tieši tādēļ aneirismas izraisīts asinsizplūdums ir īpaši bīstams.

Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka daudzos gadījumos cilvēks par aneirismu neuzzina līdz brīdim, kad radušās nopietnas komplikācijas. "Diezgan lielā skaitā gadījumu aneirisma norit bez jebkāda veida simptomiem," norādīja ārsts.

Tomēr dažkārt par iespējamu problēmu var liecināt jaunas vai neparastas galvassāpes, acu kustību traucējumi vai citi neiroloģiski simptomi. Šādos gadījumos mediķi iesaka nekavēties un vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa.

Auslands uzsver, ka labs iemesls sarunai ar radiniekiem var būt arī rudens vakari, kad ir vairāk laika pievērsties ģimenes veselības vēsturei. "Paskatīties, kas noticis jūsu ģimenē, vai ir bijuši līdzīgi gadījumi," mudināja speciālists.

Ja pastāv aizdomas par paaugstinātu risku, ārsts var nosūtīt uz papildu izmeklējumiem, piemēram, angiogrāfiju vai datortomogrāfiju, kas ļauj novērtēt smadzeņu asinsvadu stāvokli.

Runājot par slimības izcelsmi, Auslands skaidroja, ka zinātnieki nav identificējuši vienu konkrētu gēnu, kas izraisītu aneirismas veidošanos. Taču ir atklāti vairāki ģenētiski faktori, kas kombinācijā ar neveselīgu dzīvesveidu un paaugstinātu asinsspiedienu palielina risku.

Svarīgi ir arī tas, ka viena negatīva pārbaude nenozīmē, ka izmeklējumi nekad vairs nebūs nepieciešami. "Ja ģimenē ir šādi gadījumi, pasaules literatūra rekomendē atkārtot izmeklējumu reizi piecos gados," uzsvēra Auslands.