Norvēģija stiprina drošību, bažījoties par Krievijas aktivitātēm Svalbārā

Norvēģijas aizsardzības ministrs Tore Sandviks intervijā "Politico atzina", ka drošības situācija Arktikā kļuvusi saspringtāka. "Arktikā un ziemeļos kopumā pieaug spriedze, un Svalbāra ir daļa no šīs situācijas. Mēs zinām, ka Krievija izmanto dažādus veidus, lai provocētu un radītu hibrīddraudus," sacīja Sandviks.

Svalbārai ir īpašs starptautisks statuss. Lai gan arhipelāgs ir Norvēģijas teritorija, tajā atrodas arī Krievijas apdzīvotā vieta Barencburga. Saskaņā ar 1920. gada Svalbāras līgumu Norvēģijai pieder suverenitāte pār salām, vienlaikus citām valstīm saglabājot noteiktas tiesības izmantot reģiona resursus.

Bažas par sabotāžu un zemūdens kabeļiem

Pēdējos gados Norvēģijas drošības dienesti arvien biežāk brīdinājuši par Krievijas mēģinājumiem paplašināt savu ietekmi Svalbārā.

Šogad Norvēģijas izlūkdienesti secinājuši, ka Kremlis cenšas palielināt savas rīcības iespējas šajā reģionā. Savukārt pavasarī britu, amerikāņu un norvēģu spēki esot fiksējuši Krievijas kuģus, kas pie Svalbāras krastiem testējuši tehnoloģijas zemūdens kabeļu bojāšanai.

Norvēģijas Arktikas universitātes profesore un Svalbāras eksperte Kari Āga Miklebosta šādas aktivitātes raksturo kā apzinātas provokācijas.

"Mēs tās saucam par pelēkās zonas provokācijām. Tas ir ļoti lēts un efektīvs veids, kā demonstrēt Krievijas klātbūtni un apstrīdēt Norvēģijas jurisdikciju," viņa sacīja.

NATO bažījas par iespējamu pārbaudījumu

Rietumvalstīs pieaug bažas, ka Krievija nākotnē varētu mēģināt sarīkot ierobežota mēroga incidentu pret kādu NATO dalībvalsti.

Miklebosta uzsver, ka Kremļa rīcība kļuvusi arvien grūtāk prognozējama. "Krievijas vadība kļūst arvien neprognozējamāka un gatavāka riskēt. Es neizslēgtu nevienu scenāriju, ja runa ir par Kremļa vēlmi konfrontēt NATO," viņa norādīja.

Eksperti pieļauj, ka Krievijai pat nebūtu nepieciešama pilna militāra operācija. Viens no iespējamajiem scenārijiem būtu mākslīgi radīta krīzes situācija, kurā Maskava paziņotu par nepieciešamību aizsargāt savus pilsoņus Barencburgā.

Pēc analītiķu domām, šāda situācija varētu radīt juridiski un politiski sarežģītus jautājumus par NATO līguma 5. panta piemērošanu.

Norvēģija stiprina drošību

Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, Norvēģija investē novērošanas un aizsardzības spēju stiprināšanā. Tuvākajos gados tiks palaisti trīs jauni jūras novērošanas satelīti, bet flote tiks papildināta ar piecām Lielbritānijā būvētām pretzemūdeņu fregatēm un sešām Vācijā ražotām zemūdenēm.

Vienlaikus Norvēģija ciešāk sadarbojas ar NATO partneriem, tostarp Apvienoto Karalisti, Vāciju un ASV.

Arī vietējās varasiestādes gatavojas dažādiem scenārijiem. Longjērbīenes mērs Terje Auneviks atzinis, ka izstrādāti plāni iedzīvotāju evakuācijai, ja drošības situācija pasliktinātos. "Mēs šajā ziņā esam diezgan ievainojami," viņš sacīja, norādot uz ierobežoto infrastruktūru salās.

Krievija noliedz ieceres apdraudēt Norvēģiju

Tikmēr Krievijas vēstnieks Norvēģijā Nikolajs Korčunovs "Politico" noliedzis, ka Maskava apšaubītu Norvēģijas suverenitāti pār Svalbāru. "Mēs neapšaubām Norvēģijas suverenitāti. Mēs uzsveram nepieciešamību pilnībā ievērot Svalbāras līgumu," sacīja diplomāts.

Vienlaikus viņš apsūdzēja Oslo par visas Baltijas un Arktikas telpas militarizēšanu NATO interesēs.

Lai gan pagaidām nav pazīmju par tūlītējiem militāriem draudiem, NATO amatpersonu un ekspertu vērtējumā Svalbāra kļuvusi par vienu no jutīgākajiem punktiem Arktikā laikā, kad Eiropā pieaug sabotāžas, kiberuzbrukumu un citu hibrīddraudu risks.