"Mazāk ir vairāk": kā nekrāsoti nagi kļuva par jaunu statusa simbolu
Pēdējos mēnešos Paloma Bademeiere ir novērojusi cilvēku plūsmu, kas dodas uz viņas nagu salonu ar mērķi izskatīties tā, it kā viņi tur nekad nebūtu bijuši. "Tas ir neprātīgi," saka Londonā esošā "Wumman Spa" īpašniece.
Šie klienti joprojām veic nagu vīlēšanu, pulēšanu un apgriešanu. "Joprojām tiek apstrādāta kutikula, veikta mērcēšana un mitrināšana," saka Bademeiere, "taču nagi netiek krāsoti ar laku."
Viņa norāda, ka to veicina sociālajos tīklos strauju popularitāti guvusī tendence dabīgi nagi bez krāsainas lakas.
Pēdējos mēnešos sociālos tīklus ir pārpludinājuši mākslinieciski kadri ar spīdīgiem, nekrāsotiem nagiem, kas ir iekarojuši arī modes skates un sarkano paklāju, un daži to uzskata par jaunāko "klusā luksusa" simbolu.
Tomēr kritiķi apgalvo, ka dabiskā izskata nagu tendence patiesībā liecina par sociālo statusu, skaistuma standartu radīto bezgalīgo skrējienu un to, kurš nosaka, kas tiek uzskatīts par gaumīgu.
Nagu mākslas vēsturiskās un radošās saknes ir saistītas ar melnādaino, latīņamerikāņu un Āzijas kopienām, un apgalvojums, ka nekrāsoti nagi tagad ir augsta statusa zīme, varētu stigmatizēt drosmīgus manikīrus, viņi saka.
"Šī tendence patiešām veicina tukšumu un šādu vienveidību, kā arī kultūras un identitātes izdzēšanu, kas ir tik svarīga melnādaino un tumšādaino kopienām," BBC stāsta skaistumkopšanas žurnāliste Kristina Rodulfo.
"Tos bieži dēvē par elegantiem vai gaumīgiem, un parasti tie ir eifēmismi, kas nostiprina baltās rases pārākuma skaistuma standartus."
Dažām sievietēm šī izvēle tomēr nav saistīta ar nepatiku pret košiem nagiem, bet drīzāk ar vēlmi vienkāršot savu ikdienas rutīnu.
Dažas no tām, kas ir pārgājušas uz šo stilu, saka, ka atsakās no lakas, lai protestētu pret iesakņojušos sieviešu skaistuma standartu vai arī lai ietaupītu laiku un naudu. Citas vienkārši mīl šo izskatu. Ir arī sievietes, kas jau sen neko nedara ar saviem nagiem un ar smaidu novēro, ka viņu ikdienas rutīna – vai drīzāk tās trūkums – pēkšņi kļuvusi par modes kliedzienu.
Nagu lakas propaganda
Gadiem ilgi īru televīzijas vadītāja Andžela Skenlona ik pēc divām nedēļām devās uz nagu salonu — šī rutīna sākās, kad viņa 2000. gados dzīvoja Ņujorkā. Tur, kā viņa stāsta, manikīrs bija tik izplatīts, ka šķita gandrīz kā uniforma. Taču drīz vien tas kļuva par apgrūtinājumu.
Skenlona ik pēc divām nedēļām bez izņēmuma lika uzklāt uz nagiem visu – sākot no plāna, spīdīga šellaka līdz pat izturīgākajai "Builder In A Bottle" gēla manikīra kārtai.
"Nebija tā, ka es pie sevis domātu: "Man ir jādodas, jo Deivs no Hulas būs sašutis, ja nākamnedēļ es parādīšos raidījumā "This Morning" bez nevainojama manikīra," stāsta Radio 2 vadītāja. "Es to vienkārši pievienoju obligāto darbu sarakstam… tāpat kā matu mazgāšanu."
Galu galā, kādā skaidrības brīdī Skenlona nolēma pārtraukt šo praksi, lai atbrīvotu laiku un mentālos resursus.
"Pieķēru sevi sakām: "Ak Dievs, man jāiet sakopt nagus." Un es nodomāju: "Droši vien man tas vairs nav jādara"."
Skenlones ieraksti par lēmumu atteikties no pastāvīgas nagu lakošanas šī gada sākumā guva milzu popularitāti platformās "Substack" un "Instagram". Šķita, ka viņa ir trāpījusi desmitniekā.
View this post on Instagram
Februārī Ņujorkas modes nedēļā uzmanības centrā nonāca dabiska izskata nagi, piemēram, Marks Džeikobss (Marc Jacobs) savas modeles uz mēles sūtīja bez lakas, lai gan dažas modes lietpratējas iebilst, ka tas nav nekas jauns.
Tomēr skaistumkopšanas žurnāli ir paziņojuši, ka "visas stilīgās meitenes klusi atsakās no manikīra", ka "dabiski nagi ir jaunais statusa simbols" sievietēm, kuras rūpējas par savu izskatu, un ka "manikīrs vairs nav elegances pazīme."
Turklāt "Instagram" un "TikTok" plūst nebeidzama ierakstu straume, kas popularizē spīdīgus, dabiska izskata nagus un skaidro, kā tos iegūt, neejot uz salonu. Šis stils ir kļuvis tik populārs, ka daži ir nonākuši līdz tam, ka piesakās salonos, lai šo izskatu atdarinātu.
Nagu salonā "Wumman Spa" dažas Budmeieres klientes pavada krēslā stundām ilgi, kamēr nagu meistari veido hiperreālistiskus mākslīgos nagus – caurspīdīgus, spīdīgus un neitrālos toņus, iedvesmojoties no tādām slavenībām kā Zoja Kravica un Zendaja.
Londoniete Hadidža stāsta, ka agrāk viņai patika sarežģīts nagu dizains, taču šī gada sākumā viņa pārgāja uz dabiska izskata nagiem.
"Tas izskatās patiešām eleganti. Man patīk princips "mazāk ir vairāk", man patīk minimālisms… mazāk tērējam un vairāk tādu pašaprūpes procedūru, ko var veikt mājās."
Pie šīs tendences – gan nelabprāt, un dzīves dārdzības pieauguma dēļ – pievēršas arī viņas draudzene Emanuela. "Tagad tas vienkārši ir pārāk dārgi," viņa saka.
"Manuprāt, doties uz manikīru tagad ir bezgaumīgi, jo kuram gan ir lieka stunda, ko notērēt?" BBC stāsta kāda 25 gadus veca sieviete, piebilstot: "Turklāt es cilāju svarus sporta zālē, tāpēc negribu nolauzt nagu un izmest naudu vējā."
Taču ir arī tādi, kuri uzskata, ka šī tendence – vai veids, kā par to tiek runāts, – liecina par kaut ko draudīgāku.
Kulturālā nozīme
"Sieviešu ķermeņi un veids, kā viņas sevi pasniedz, vienmēr ir bijuši politiski un kultūras ziņā ļoti nozīmīgi," BBC stāsta grāmatas "Nails: The Story of The Modern Manicure" ("Nagi: Mūsdienu manikīra vēsture") autore Šapiro.
Pat 13. gadsimtā Ķīnas impērijā dižciltīgo audzētie garie nagi un smalki grebtie misiņa uzgaļi, kas tos parasti sargāja, bija simbols dzīvei, kuru nav skāris fizisks darbs.
Viena kārta sārtas, vaskainas ziedes, kas bija populāras 19. gadsimtā, liecināja par dzīvīgumu un veselību, taču divas kārtas laikmetā, kad kosmētika un mākslīgais skaistums tika saistīti ar tikumību, norādīja uz iedomīgu vai "vieglas uzvedības" sievieti.
Savukārt sarkanu nagu laka lietošanai mājas apstākļos, ko 20. gadsimta 30. gadu sākumā laida klajā zīmols "Revlon", kļuva par sava veida goda zīmi mūsdienīgām sievietēm, kuras sacēlās pret šādu nomācošu nosodījumu.
Taču vēsturnieki norāda, ka tieši citu rasu sievietes padarīja manikīru par pieejamu un modernu pašizpausmes veidu.
Tādas personības kā izklaidētāja Žozefīne Beikere, disko mūzikas ikonas Daiana Rosa un Donna Sammere, kā arī olimpiskā zelta medaļniece un sprintere Florensa Grifita-Džoinere, kuras iespaidīgais akrila nagu dizains bieži vien novērsa virsrakstu autoru uzmanību no viņas rekordlielajiem sasniegumiem sportā, visas ir bijušas nagu mākslas pionieres.
"Tas bija laiks, kad melnādainajām sievietēm bija grūti sevi izpaust," BBC sacīja slavenību nagu meistare Seleste Hemptone.
"Nagu māksla ļāva mums, melnādainajām sievietēm, paust savu maiguma, sievišķības un skaistuma izpratni."
Kad 20. gadsimta 70. gados vjetnamiešu bēgļu pieplūdums veicināja nagu salonu izplatību, profesionāls manikīrs vairs nebija tikai bagātnieku privilēģija.
Taču, tāpat kā daudzas luksusa lietas, tām kļūstot populārākām un pieejamākām plašākai sabiedrībai, turīgo cilvēku paradumi sāk mainīties – tas ir klasisks piemērs uzvedībai, ko dēvē par "pretējo signālu" (counter-signalling), norāda Rudulfo.
"Līdzīgi kā somas ar redzamiem logotipiem tiek uzskatītas par bezgaumīgām, kamēr priekšroka tiek dota tā dēvētajam "klusajam luksusam", arī dabīgi nagi bez lakas šobrīd tiek uzskatīti par modes tendenci.
"Kā piemēri gandrīz vienmēr tiek rādītas baltādainas sievietes vai slavenības… un bieži vien šis dabiskais izskats tiek saistīts ar noteiktu sociālo statusu un gaumi."
Citi norāda, ka nagi bez lakas bieži vien prasa savu īpašu, laikietilpīgu un dārgu kopšanas rutīnu.
"Ironija ir tāda, ka arī šie dabīgie nagi patiesībā nav gluži dabiski," saka Šapiro.
"Arī tiem nepieciešama pamatīga kopšana un dažkārt – ļoti augsta līmeņa pakalpojumi."
Retais apgalvotu, ka skaistumkopšanas nozarei nav jāatbild uz pamatotiem feministu uzdotajiem jautājumiem, piemēram, par nereālistiskiem standartiem, taču nagu kopšanas nozare, ko galvenokārt vada sievietes, daudzām sievietēm sniedz arī pašapziņas stiprinājumu.
"Man šķiet, ka nagu kopšanai vienmēr ir bijusi tāda kā "sievietēm, no sievietēm" ētika," saka Šapiro.
"Pirmais salons, kas tika atvērts Ņujorkā, piederēja sievietei, un viņa bija ārkārtīgi neatkarīga… daudzas no pirmajām uzņēmējām, kas piedāvāja produktu līnijas un atvēra salonus, bija sievietes."
Hemptone atzīst, ka viņu skumdina tas, kā tendences ir tikušas – un joprojām tiek – izmantotas kā ierocis.
"Mēs atņemam nagiem prieku… Ikvienam vajadzētu būt iespējai valkāt to, kas viņam patīk – nagu laku vai nekrāsotus nagus. "Kāpēc par to vispār strīdas? Kāpēc rodas nesaskaņas?"
Arī Andžela Skenlona ir nedaudz apmulsusi.
Man šķiet, ka vienkārši vajadzētu beigt spriest par sevi un citiem," viņa saka. "Dažiem patīk kopt nagus, citiem – nē. Domāju, ka mans jautājums bija: vai tas tev kaut ko dod? Patiesībā tas nav nekas tik dziļi nozīmīgs."
View this post on Instagram
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
