Igaunija pārceļ karavīrus tuvāk Krievijas robežai un gatavojas tālas darbības triecieniem

Igaunijas aizsardzības spēku 1. brigādes komandieris pulkvedis Tarmo Kundla uzsver, ka valsts vairs nevēlas paļauties tikai uz atturēšanu. "Mums jāsāk aizsardzība jau pie robežas un jāuzvar no pirmās kaujas dienas," viņš sacīja.

Jaunās stratēģijas ietvaros Igaunijas galvenā kaujas brigāde tiks pārvietota no Tapas uz Jehvi, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no Krievijas robežas.

Vienlaikus Narvā tiek būvēta jauna militārā bāze. Miera laikā tajā pastāvīgi atradīsies aptuveni 200 karavīru, bet krīzes situācijā tā spēs uzņemt līdz pat 1000 karavīru.

"Financial Times" norāda, ka Igaunija maijā valsts aizsardzības politikā oficiāli ieviesa aktīvās aizsardzības principu, pēc kura valsts aizsardzībai jāsākas jau pie robežas, nevis atkāpjoties valsts iekšienē.

Līdztekus karaspēka pārvietošanai Igaunija ievērojami modernizē savu bruņojumu. Valsts noslēgusi līgumus par deviņu ASV ražoto "HIMARS" sistēmu iegādi, kā arī iegādājas Dienvidkorejas daudzstobru raķešu sistēmas "Chunmoo". Abu sistēmu darbības rādiuss sasniedz aptuveni 300 kilometrus.

Kāds augsta ranga Igaunijas virsnieks sarunā ar "Financial Times" norādījis, ka Sanktpēterburga no Igaunijas robežas atrodas aptuveni 260 kilometru attālumā. "Mēs mainām pilnīgi visu," laikrakstam sacīja kāda Igaunijas Aizsardzības ministrijas amatpersona. "Realitāte ir tāda, ka mūsu aizsardzības plānošana pēdējos desmit gadus bija gandrīz nemainīga. Taču Krievija jau plāno dubultot savus spēkus pie mūsu robežas."

Igaunijas militārie plānotāji atzīst, ka iepriekšējā aizsardzības doktrīna balstījās pieņēmumā, ka iebrukuma gadījumā rezervisti varēs aizkavēt pretinieku līdz NATO papildspēku ierašanās brīdim. Tomēr Krievijas karš Ukrainā licis pārskatīt šos pieņēmumus.

Igaunijas armijas vadība secinājusi, ka Krievija ir gatava ciest lielus zaudējumus un neatkāpjas arī no pilnībā izpostītām teritorijām, kuras izdevies ieņemt. Tāpēc jaunais plāns paredz cīnīties par "katru kvadrātcentimetru" teritorijas jau no konflikta pirmās dienas.

"Militāri tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Mēs nevaram veidot aizsardzību, atkāpjoties. Mums aizsardzības līnijas jāizveido jau tagad. Tā ir priekšējā aizsardzība," skaidroja Kundla.

Īpašas bažas par Narvu

Par vienu no potenciāli bīstamākajiem scenārijiem Igaunijas drošības dienesti uzskata ierobežotu Krievijas operāciju pret kādu pierobežas teritoriju, jo īpaši pārsvarā krievvalodīgo Narvu.

Amatpersonas pieļauj, ka šāda operācija nebūtu vērsta uz visas Igaunijas okupāciju, bet gan uz NATO vienotības pārbaudi.

Pēc viņu domām, Maskava šādā scenārijā varētu mēģināt radīt situāciju, kur sabiedrotajiem jāizlemj, vai militāri reaģēt uz jau notikušu faktu.

Lai gan Igaunijas amatpersonas uzskata, ka tuvākajos gados vēl ir laiks nostiprināt valsts aizsardzības spējas, tās atzīst, ka lielākā nenoteiktība saistīta ar kara Ukrainā attīstību.

Kamēr karš turpinās, Krievijas resursi lielā mērā ir piesaistīti Ukrainas frontei. Taču iespējama pamiera vai miera vienošanās gadījumā desmitiem tūkstošu kaujās pieredzējušu Krievijas karavīru varētu tikt pārvietoti citos virzienos, tostarp pie Baltijas valstu robežām.

Šo bažu dēļ kāda augsta ranga Igaunijas izlūkdienesta amatpersona laikrakstam sniedza īpaši zīmīgu komentāru: "Mēs agrāk baidījāmies no kara Ukrainā. Tagad mēs baidāmies no kara beigām."