Politiskā vienaldzība vai apjukums? Kāpēc teju puse vēlētāju palika mājās

TV3 raidījumā "900 sekundes" Strode atgādināja, ka iepriekš zemākie aktivitātes rādītāji bija nedaudz virs 54% un 58%, taču šoreiz sasniegts jauns antirekords. "Tagad esam iekrituši nebijušā bedrē un kritiski tuvojamies tam brīdim, kad vēlēšanu izšķir faktiski mazākums," sacīja socioloģe.

Pēc viņas teiktā, īpaši zema aktivitāte šoreiz bijusi ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu vidū. Tomēr galvenais skaidrojums neesot saistīts ar tehniskiem šķēršļiem vai iecirkņu pieejamību. "Galvenais iemesls ir motivācija," uzsvēra Strode.

Viņa norādīja, ka iespēju nobalsot netrūka ne Latvijā, ne ārvalstīs. Bija pieejama iepriekšējā balsošana, kā arī balsošana pa pastu. "Ja tu gribi aiziet nobalsot, tomēr šādas iespējas ir visur," sacīja SKDS projektu direktore.

Pēc Strodes domām, lielākā problēma bija daudzu vēlētāju neizlēmība. "Ļoti daudzi teica, ka viņi nezina, par ko balsot," viņa norādīja.

Socioloģe atzina, ka šādu tendenci novērojusi gan aptaujās, gan savā paziņu lokā, kur daudzi izvēli izdarījuši tikai pēdējā brīdī vai vispār nav spējuši izlemt.

Viņasprāt, daļa cilvēku tomēr devās uz iecirkņiem, balsojot nevis par sev tīkamāko politisko spēku, bet gan par tā saukto mazāko ļaunumu.

Strode brīdināja, ka zemā aktivitāte ilgtermiņā var radīt arī valstiskus riskus. "Protams, ka tas ir risks," viņa sacīja, komentējot iespēju, ka pie nelielas aktivitātes salīdzinoši vieglāk kļūst mobilizēt šaurāku, bet ļoti disciplinētu elektorātu.

Pēc ekspertes teiktā, vēsturē jau ir bijuši gadījumi, kad organizēta vēlētāju nogādāšana uz konkrētiem iecirkņiem palīdzējusi ietekmēt rezultātus. Tāpēc jautājums par līdzdalības veicināšanu būtu jāuztver nopietni ne tikai partijām, bet arī valstij kopumā.

Analizējot iespējamo nebalsojušo profilu, Strode pieļāva, ka starp mājās palicējiem varētu būt arī daļa jaunāku vēlētāju. "Jaunieši sola aiziet un tad sestdienā atpūšas," viņa sacīja.

Vienlaikus socioloģe neuzskata, ka zemo aktivitāti var izskaidrot tikai ar vienas konkrētas vēlētāju grupas pasivitāti. Pēc viņas domām, vēlēšanās nepiedalījās dažādu politisko uzskatu cilvēki, tostarp tie, kuri vairs nevēlējās balsot par līdzšinējām partijām, bet neredzēja sev pieņemamu alternatīvu.

Tāpēc galvenais signāls no šīm vēlēšanām neesot tikai rekordzemā aktivitāte, bet arī pieaugošās grūtības daļai sabiedrības atrast politisko spēku, kuru tā būtu gatava atbalstīt.