Uz saturu

Vēlēšanās zaudēja, bet tukšām rokām nepaliks. Partijas, kas pārvarēja 2% solās, valsts naudu tērēt lietderīgi

Vēlēšanās zaudēja, bet ar tukšām rokām nepaliks. Šīs vēlēšanas vēlreiz parādījušas, ka politiskajā matemātikā nav tikai viena svarīga robeža. Saeimā neiekļuva, bet tomēr pārvarēja 2% barjeru, un tas nozīmē, ka saskaņā ar pašreizējo regulējumu trim partijām pienākas arī valsts budžeta finansējums. Visiem kopā vairāk nekā pusmiljons eiro gadā. Partiju pārstāvji sola to izlietot lietderīgi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vēlēšanās ir divi skaitļi, kas politiskajām partijām var nozīmēt ļoti daudz: 5% un 2%. 5%. un durvis uz Saeimu ir vaļā. Savukārt 2%, pat paliekot ārpus parlamenta, partija var saņemt valsts finansējumu.

Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem Saeimā neiekļuva, bet 2% barjeru pārvarēja trīs partijas: Zaļo un zemnieku savienība, "Mēs mainām noteikumus" un "Latvijas attīstībai".

Un dažkārt starp šiem diviem skaitļiem ir simtiem tūkstošu eiro. Proti, lai gan partiju deputāti Saeimas zālē nesēdēs, tās vēlēšanu rezultāts turpinās pārvērsties naudā. Šajā gadījumā: 7 eiro un 2 centi par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi gadā.

Kopumā par šīm trim partijām nobalsoja vairāk nekā 80 000 vēlētāju.

  • Zaļo un zemnieku savienība – 35 405 balsis
  • "Mēs mainām noteikumus" – 27 579 balsis
  • "Latvijas attīstībai" 17 533 balsis

Tātad trīs partijas, kuras šoreiz parlamentā nebūs, tikai par Saeimas vēlēšanu balsīm kopā var saņemt teju 600 000 eiro gadā.

  • Zaļo un zemnieku savienība – 261 000 eiro
  • "Mēs mainām noteikumus" – 203 000 eiro
  • "Latvijas attīstībai" – 129 000 eiro

Tātad – zaudēt vēlēšanās nenozīmē obligāti pazust no politiskās skatuves. Visu trīs partiju pārstāvji apliecināja, ka no valsts finansējuma neatteiksies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Protams, izmantojam valsts finansējumu, un turpināsim. Organizējam biedriem pasākumus, konferences, veicam pētījumus, par šiem līdzekļiem un atstājam kampaņām, kas saistīts ar velēšanām. Plus birojā vajadzīga grāmatvede, biroja darbiniekiem," saka ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Pat tie, kuri pirms vēlēšanām stingri iestājās pret partiju finansēšanu no valsts budžeta un solīja mainīt šos noteikumus, tagad tajā, ka šo finansējumu tomēr pieņems, pretrunu nesaskata.

"Bet par finansējumu – mēs neatteiksimies, jo negribam piedalīties negodīgā konkurencē ar partijām, kuras izmantos to. Mēs izmantosim valsts finansējumu, lai realizētu savu programmu, daļa no kuras ir atteikties no valsts finansējuma visām partijām," saka partijas "Mēs mainām noteikumus" ģenerālsekretārs Jāzeps Baško.

Kā saka politisko partiju pārstāvji, turpmākajos gados valsts piešķirtais finansējums tiks izmantots arī, lai stiprinātu savas pozīcijas un mēģinātu atgriezties cīņā par vietām gan pašvaldībās, gan Saeimā.

"Mums finansējums nav tik liels, salīdzinot ar partijām, kas ieguvušas lielu rezultātu, jo viņiem ir intelektuāli sarežģītāks uzdevums, saprast, kā naudu iztērēt. Jo nauda dažām partijām ir milzīga. Mūsu gadījumā kvalitatīvi nosedzam pamatuzdevumus. Strādāsim, pulcēsim biedrus darba grupās un turpināsim saturisku darbu," pauž "Latvijas attīstībai" valdes loceklis Edgars Jaunups.

"Lielākais fokuss būs uz pašvaldībām, jo pēc diviem gadiem un astoņiem mēnešiem būs pašvaldību vēlēšanas. (TV3: Tas nozīmē, ka nauda vairāk virzīsies uz reģioniem?) Jā, biedriem, un kas saistīts vairāk ar pašvaldībām," atklāj Krauze.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šoreiz vēlētāju uzticība līdz Saeimas krēsliem šo partiju neaizveda. Taču divi procenti izrādījās pietiekami, lai politiskajam darbam dotu turpinājumu arī ārpus parlamenta, ar valsts finansējumu un skatu jau uz nākamajām vēlēšanām.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm