Seši gadi aiz restēm. Tiesa paziņo spriedumu prokrieviskajai aktīvistei no Rēzeknes – Poļinai Kamļovai

Latvijas Krievu savienības aktīvisti Poļinu Kamļovu Valsts drošības dienests aizturēja pērn decembrī. No apsūdzības izriet, ka viņa atsaukusies kontaktpersonas aicinājumam nodrošināt finansējumu agresorvalsts armijai paredzētas dronu slāpēšanas iekārtas iegādei. Nauda ar starpnieces palīdzību Baltkrievijā pārskaitīta uz Krieviju.

Tiesa pulcējās  apsūdzētās atbalstītāji. Viņu rindās vairāki Latvijas Krievu savienības pārstāvji. No kameras ļoti centās izvairīties Tatjana Andrijeca, kura pati apsūdzēta par prokremliskās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" vadīšanu.

Šīs lietas iztiesāšana pašlaik ir apturēta, jo viens no apsūdzētajiem – Aleksandrs Žguns – izsludināts meklēšanā.

Tikmēr cita prokrieviskā aktīviste Alla Berezovska bija daudz runātīgāka, slavēja Kamļovas labo sirdi.

"Vispār Poļina ir tāds cilvēks, kas nemāk atteikt – ļoti labsirdīga meitene pret tiem cilvēkiem, kurus labi pazīst. Te var runāt par naivumu, muļķību, neuzmanību, par visu ko, bet ne jau par vēlmi atbalstīt teroristus. Tas, par ko viņu apsūdz, es tajā saskatu dīvainu vēlmi sodīt cilvēku par piemēru citiem, lai citus iebiedētu, lai citi baidītos pat kaut kur paskatīties, kaut ko pateikt. Pie mums, Latvijā, tagad ļoti dīvainas lietas notiek ar vārda brīvību."

Apsūdzētā Kamļova tiesas sēdei pieslēdzās no Iļģuciema cietuma un iebilda pret procesa filmēšanu.

Tomēr tiesnese Anita Dzērve, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, atļāva medijiem filmēt. Procesu tulkoja, un savu pēdējo vārdu Kamļova tiesai teica krieviski.

"Mani senči jau kopš 18. gadsimta ir dzīvojuši Latvijas teritorijā. Es pārvaldu latviešu valodu, bet sava emocionālā stāvokļa dēļ nevaru saņemties un runāšu krieviski," stāstīja apsūdzētā.

Apsūdzības pamatā bija 43 eiro pārskaitījums pēc sarakstes ar Krievijas armijas pārstāvi. Savā aptuveni 40 minūšu ilgajā pēdējā vārdā Kamļova uzsvēra – neesot sapratusi, ka palīdz agresorvalsts bruņotajiem spēkiem.

"Šodien es saprotu, ka esmu kļūdījusies, veicot šo saraksti. Es biju pārāk lētticīga un pārāk emocionāla, un nedomāju par sekām. Man nebija nekādu politisku vai militāru mērķu. Jā, es varēju rīkoties muļķīgi, varēju būt naiva, varēju kļūdīties, bet vai gan cilvēciska kļūda automātiski cilvēku padara par noziedznieku?" neizpratnē ir Kamļova.

Kamēr tiesa gatavoja nolēmumu, atbalstītāji Kamļovu attālināti uzmundrināja. Ar lūgšanām gan nepietika. Tiesa lēma citādi.

"Tiesa nosprieda, Poļinu Kamļovu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Un sodīt ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem," paziņoja tiesnese Anita Dzērve.

Lai arī prokurors Roberts Urdziņš Kamļovai bija prasījis astoņus gadus cietumā, ar tiesas lemtajiem sešiem viņš ir apmierināts.

Kamļovas apgalotajam, ka nav zinājusi, ko dara, viņš nepiekrīt: "Tas tiesas izmeklēšanā tika pārbaudīts, un manā ieskatā šāds te apstāklis ir izslēdzams, apsūdzētās vaina ir pierādāma ārpus saprātīgām šaubām, tā ir pierādīta, un tiesa šādi ir arī nospriedusi, līdz ar to, nu jā, tas ir apsūdzētās viedoklis, kam es konkrētājā gadījumā nepiekrītu."

Prokurors arīdzan uzsver – lietas būtību nemaina tas, ka Krievijas militārajām vajadzībām pārskaitītie 43 eiro vērtējami kā neliela summa.

"Šai summai nav izšķiroša nozīme. Un to es arī uzsvēru tiesā, ka manā ieskatā šādos gadījumos ir jāievēro nulles tolerance. Ja mēs konstatējam apstākļus, ka persona nodrošina finansējumu Krievijas bruņotajiem spēkiem, tad manā ieskatā, šai summai nav izšķirošas nozīmes," vērš uzmanību prokurors.

Jāpiebilst, ka iepriekšējās tiesas sēdēs klāt bija arī apsūdzētās Kamļovas partijas biedrs no "Latvijas Krievu savienības" – Andrejs Pagors. Tagad viņš ir ievēlēts Saeimā no partiju apvienības "Suverēnā vara/Jaunlatvieši". Iepriekš viņš ne tikai pauda atbalstu notiesātajai, bet arī organizēja līdzekļu vākšanu Kamļovas juridiskajai aizstāvībai.