Vēlēšanās teju 13 tūkstoši balsu nederīgas; CVK skaidro iemeslus

No 1 557 615 balsstiesīgajiem vēlēšanās piedalījās 806 641 pilsonis.

Par derīgām aploksnēm tika atzītas 804 501, kas nozīmē, ka jau šajā posmā atkrita vairāk nekā 2 tūkstoši balsu, jeb precīzāk –  2140.

Savukārt par derīgām vēlēšanu zīmēm atzītas 793 846 balsis. Tas nozīmē, ka no kopējās vēlēšanu aktivitātes atkritušas 12 795 balsis jeb teju 13 tūkstoši.

CVK skaidro iemeslus

Portāls "tv3.lv" no CVK noskaidroja, kādi ir bijuši biežākie iemesli, kādēļ balss netika atzīta par derīgu.

CVK norāda, ka viens no biežākajiem iemesliem ir tukšas vēlēšanu aploksnes. Proti, vēlētājs urnā iemetis aploksni, kurā nav ievietota neviena partijas saraksta zīme.

Bieži konstatētas arī aploksnes ar vairākām dažāda satura vēlēšanu zīmēm. Tas nozīmē, ka vēlētājs vienā aploksnē ievietojis vairāku partiju sarakstus.

Tāpat netrūka gadījumu, kad aploksnē ielikta saplēsta vēlēšanu zīme, kas automātiski uzskatāma par nederīgu.

Šajā skaitā ietilpst arī gadījumi, kad vēlētājs saņēmis vēlēšanu materiālus, proti, visus partiju sarakstus un aploksni, taču savu izvēli vēlēšanu urnā nav ievietojis.

Tādējādi persona aizdevusies uz vēlēšanām, iecirknī atzīmēta, ka ir ieradusies un balsošanā piedalījusies, bet tad vai nu devusies pie galda un lauzījis galvu par ko nobalsot un nav varējusi izdarīt savu izvēli, vai arī uzreiz ar visu komplektu devusies mājup un balsojumu neveica, taču pie vēlētāju aktivitātes, kas šajās vēlēšanās ir 50,81% – persona ieskaitīta.

Tāpat statistikā iekļauti gadījumi, kad vēlētājs bija pieteicies balsot pa pastu, taču balsojumu tā arī neatsūtīja vai arī nosūtītais balsojums tika atzīts par nederīgu. Piemēram, uz aploksnes uzrakstīts kas lieks, uz vēlēšanu zīmes kas uzzīmēts vai kas cits.

Ko nosaka likums?

Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta piektajā daļā noteikts, ka par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs.

Savukārt šī likuma 32. pantā pirmajā daļā noteikts, ka pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu: aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme; aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi; aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;  aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

Attiecībā uz balsošanu pa pastu Saeimas vēlēšanu likuma 48. panta pirmā daļa paredz, ka par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes: kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu; kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nobalsojuši vēlēšanu iecirknī; uz kurām nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu; kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas; kuras atsūtītas no Latvijas Republikas; kuras saņemtas no vēlētājiem, kas atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.