Krūts vēža skrīningu ignorē sešas no desmit sievietēm; ārsti aicina rīkoties laikus

"Diemžēl gadu no gada šī atsaucība nav pietiekami liela, aptuveni 40% sieviešu atsaucas uz uzaicinājumu," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele.

Uzsākot Krūts veselības mēnesi, Austrumu slimnīca ārsti aicina sievietes izmantot valsts apmaksāta krūts vēža skrīninga iespēju un neatlikt krūšu veselības pārbaudi. Krūts vēzi iespējams atklāt agrīni, vēl pirms radušās sūdzības, savukārt, pamanot pārmaiņas krūtīs, tās nepieciešams izmeklēt. Agrīni atklāts krūts vēzis ir ārstējams, un slimības atklāšana agrīnā stadijā būtiski paplašina ārstēšanas iespējas.

Austrumu slimnīcas speciālisti uzsver, ka skrīnings un diagnostiska krūšu izmeklēšana nav viens un tas pats. Skrīninga mamogrāfija paredzēta sievietēm bez sūdzībām, lai pārmaiņas krūts audos atklātu iespējami agrīni – vēl pirms tās iespējams sajust vai parādījušies citi simptomi. Savukārt, ja sievietei ir sūdzības, piemēram, sataustāms veidojums, vai skrīningā konstatētas pārmaiņas, kas jāprecizē, nepieciešama diagnostiska izmeklēšana.

"Skrīninga mērķis ir atklāt pārmaiņas krūts audos vēl pirms simptomu parādīšanās. Jo agrāk tās atklājam, jo ātrāk varam precizēt diagnozi un nepieciešamības gadījumā uzsākt ārstēšanu," skaidro  Eņģele.

Ja skrīnings veikts Austrumu slimnīcā un nepieciešami papildu izmeklējumi, ar sievieti sazinās slimnīcas koordinators, kurš nodrošina pierakstu uz precizējošajiem izmeklējumiem. Aicinājums veikt papildu izmeklējumus pats par sevi vēl nenozīmē krūts vēža diagnozi – visbiežāk konstatētās pārmaiņas izrādās labdabīgas. Tomēr nozīmētos izmeklējumus ir svarīgi veikt, lai precizētu atradi.

Austrumu slimnīcā tiek nodrošināta gan valsts apmaksāta krūts vēža skrīninga mamogrāfija, gan diagnostiska krūšu izmeklēšana. 2025. gadā Austrumu slimnīcā kopumā veikti vairāk nekā 10 000 mamogrāfijas izmeklējumu, tostarp 2436 skrīninga mamogrāfijas un 5521 diagnostiskā mamogrāfija standarta projekcijās. Veiktas arī 6768 krūts dziedzeru ultrasonogrāfijas, 520 mamogrāfijas ar kontrastvielas ievadi un 610 krūts magnētiskās rezonanses izmeklējumi.

Jau gandrīz septiņus gadus Austrumu slimnīcā tiek īstenots vienas pieturas princips, nodrošinot mamogrāfiju un, ja nepieciešams, arī ultrasonogrāfiju un biopsiju vienā apmeklējuma reizē. Līdz šim slimnīcā veiktas biopsijas ultrasonogrāfijas kontrolē un vakuuma biopsijas tomosintēzes kontrolē, bet šā gada oktobrī tiek uzsāktas arī biopsijas kontrastmamogrāfijas kontrolē, paplašinot iespējas iegūt audu paraugus no šajā izmeklējumā konstatētām pārmaiņām.

Diagnostiskos izmeklējumus veic sievietēm ar sūdzībām vai simptomiem, piemēram, sataustāmu veidojumu krūtī vai padusē, ādas vai krūtsgala ievilkumu, asiņainiem izdalījumiem no krūtsgala. Ja ir aizdomas par ļaundabīgu slimību, izmeklējumus veic "zaļā koridora" ietvaros paātrinātā kārtībā – 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas. Pacienti "zaļā koridora" izmeklējumiem piesaka ģimenes ārsts vai ārsts speciālists. Diagnostiskos izmeklējumus Austrumu slimnīcā veic arī pacientēm pēc krūts vēža ārstēšanas, nodrošinot regulāru novērošanu.

Kontrastmamogrāfiju tuvākajā laikā plānots iekļaut arī regulārās pārbaudēs pacientēm ar blīviem krūšu dziedzeraudiem pēc krūti saglabājošas operācijas. Tā var palīdzēt atklāt pārmaiņas, kas standarta mamogrāfijā ir grūtāk saskatāmas. Piemērotāko izmeklēšanas metodi katrai pacientei izvērtē individuāli.

Austrumu slimnīcas Krūts diagnostikas nodaļa līdztekus diagnostiskajiem izmeklējumiem piedāvā arī mazinvazīvu ārstēšanu – vakuuma asistētu ekscīziju. Ar šo metodi ultrasonogrāfijas vai tomosintēzes kontrolē iespējams izņemt atsevišķus labdabīgus un augsta riska krūts veidojumus. Rūpīgi atlasītos gadījumos, tostarp veidojumiem līdz 1,5-2 centimetru izmēram, tā var ļaut izvairīties no ķirurģiskas operācijas. Metodes piemērotību izvērtē individuāli, ņemot vērā biopsijas rezultātus, radioloģisko atradi un veidojuma izmēru.

Austrumu slimnīcas Krūts ķirurģijas nodaļas krūts ķirurģe Krista Arcimoviča norāda, ka viena no problēmām joprojām ir nepietiekama dalība skrīningā un krūts vēža diagnosticēšana vēlīnās stadijās. Jo agrāk slimība diagnosticēta, jo plašākas ir ārstēšanas iespējas un biežāk iespējama mazāka apjoma ķirurģiska ārstēšana.

"Nekas nav būtiskāk kā krūts vēzi atklāt agrīni – tas dod vislabākos ārstēšanas rezultātus un vienlaikus palīdz saglabāt labu dzīves kvalitāti pēc ārstēšanas," uzsver krūts ķirurģe Krista Arcimoviča.

Ārsti aicina neatlikt papildu izmeklējumus, ja skrīninga mamogrāfijā konstatētas pārmaiņas. Aizdomīgs atradums vēl nenozīmē krūts vēža diagnozi, taču to nepieciešams precizēt. Savukārt, ja starplaikā starp skrīninga izmeklējumiem radušās sūdzības vai pamanītas pārmaiņas krūtīs, nevajadzētu gaidīt nākamo skrīninga uzaicinājumu – jāvēršas pie ārsta un jāveic diagnostiska izmeklēšana.