Pašnāvības, kritieni un alkohols. Nosaukti biežākie priekšlaicīgas nāves cēloņi Latvijā

Ārējie nāves cēloņi rada 24% no visiem potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem līdz 64 gadu vecumam. Biežākie ārējie nāves cēloņi ir transporta negadījumi, kritieni, noslīkšana, saindēšanās, vardarbība, nosalšana, ugunsgrēki un pašnāvības.

Statistika liecina, ka pērn bija 240 pašnāvības, 234 letālu kritienu gadījumi, 171 saindēšanās ar alkoholu un narkotikām gadījumi, 121 nāve transporta negadījumos, 92 cilvēki noslīka, 72 cilvēki nosala un 34 cilvēki tika nogalināti. 2025.gadā no visiem minētajiem gadījumiem 629 bija saistīti ar alkohola lietošanu, bet 102 gadījumos lietota psihoaktīva viela.

Kā portālu "tv3.lv" informēja Labklājības ministrija, piektdien, 9.oktobrī, Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kuru vadīja Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts kancelejas un Veselības ministrijas pārstāvji prezentēja datus par ārējiem nāves cēloņiem valstī, to ietekmi uz sabiedrību kopumā, valsts demogrāfisko attīstību un tautsaimniecību.

Ārējo nāves cēloņu mazināšanai un novēršanai nepieciešama cieša sadarbība starp veselības, izglītības, satiksmes drošības, iekšlietu un sociālās jomas sektoriem, norāda ministrija.

Eksperti norāda, ka nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kas apvieno profilaksi, sabiedrības informēšanu un dažādu nozaru sadarbību.

Līdztekus padome apspriedusi iespējas nodrošināt izglītības iestādēs bezmaksas ēdināšanu līdz 9. klasei, tostarp vērtējot iespējas turpmākai pakāpeniskai bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanai.

Identificēti arī vairāki jautājumi, par kuriem paredzēts diskutēt nākamajās Demogrāfisko lietu padomes sēdēs. Plānots diskutēt par mentālo veselību, sevišķi bērnu un pusaudžu, kā arī bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts jeb "BAASIK". Turpmāk paredzēts apspriest arī atbalsta personāla nodrošināšanu skolās, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstību un turpmāku alkohola tirdzniecības ierobežošanu.

Demogrāfisko lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kas izveidota, lai veicinātu vienotu valsts demogrāfisko politiku un tās īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Padome izvērtē un koordinē valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu, kā arī informē plašsaziņas līdzekļus par demogrāfiskās politikas jautājumiem.