"Es esmu kārtīgs Strēlnieks. Mērķi ieraudzīju un mērķi dabūju. Es biju tā, kurai bija 16 gadu. Dziedāju korī. Mums bija kora mēģinājums. Atvērās durvis, un ienāca Anatolijs, kurš aizstāja koncertmeistari," stāsta Loreta.
Viņa atminas, ka Anatolijs neskatījās ne pa labi, ne pa kreisi. Apsēdās pie klavierēm un neredzēja neko. Loreta uzreiz pamanīja, ka pati saka: "Šis baigi smukais."
Loreta pēc mēģinājuma nepakautrējās un uzrunāja Anatoliju. Viņa izlikās, ka viņai vajag kādas dziesmas akordus.
Lai arī Loretai šķita, ka Anatolijs uz koristēm neskatās, viņš neslēpj, ka viņš pamanīja Loretu. "Loreta tajā laikā laikam bieži apmeklēja solāriju. Viņa bija brūna, čirkainiem matiem. Skaistule. Es ievēroju," stāsta Anatolijs, kurš tiešām mierīgi apsēdās pie klavierēm un darīja savu darbu.
Pamanot Anatoliju, Loreta par vecumu nedomāja. Tad Anatolijs uzaicināja viņu uz "Vīna studiju", tad gan viņas galvā pamodās jautājums: Kā, man ir tikai 16. Uz kādu "Vīna studiju"?!
Anatolijam bija 21. Viņš neslēpj, ka nāk no ticīgas katoļu ģimenes, bija romantisks un novērtēja, ka Loreta pie viņa pienāca. "Super, viss notiek tā, kā vajag," tā laika sajūtas atceras Anatolijs, kurš nenojauta, cik gadu ir Loretai. Viņam tajā laikā bija arī citas attiecības.
Viņu attiecībās viss notika ļoti strauji. Brīdī, kad Loreta uzzināja, ka Anatolijam ir draudzene, viņa lika pieņemt lēmumu. "Es tajā laikā biju augstprātīga un liku izvēlēties," stāsta Loreta, kurai nevienu brīdi netraucēja viņu piecu gadu vecuma starpība. To viņi nemaz nejuta.
Tajā laikā gan Anatolijs neizvēlējās to otro, nevis Loretu.
Stāstot par savu pieredzi attiecībās, Anatolijs neslēpj, ka, viņam 16 gados mācoties Daugavpils mūzikas koledžā, vairāk nekā draudzīgas attiecības bija ar vecākām meitenēm. Viņām bija 21.
Loreta ir pārliecināta, ka savstarpējās attiecībās partneri vadās pēc tās savas sajūtas, kura ir iepazīta bērnībā, un tad tā tiek meklēta partnerī.
"Man gribētos teikt, ka tāda īsta mīlestība sajūt tikai tad, kad tie tarakāni ir atpazīti un apstrādāti. Nav nozīmes vecumam. Sakumā mēs atrodam to sajūtu, kuru bērnībā iepazinām, ar viņu apprecamies un tad vai nu šķiramies, ja tiekam galā, tad nešķiramies. [..] Mēs nevaram aiziet un apprecēt vai iemīlēt to, ko mēs nepazīstam. Mēs apprecam diemžēl bieži vien sāpīgo, bet labi pazīstamo," sarežģītos attiecību līkločus skaidro Loreta.
Anatolijs par savām un Loretas attiecībām nešaubīgi teic, ka viņiem ir absolūti laimīgas beigas.
"Ja man šeit būtu klavieres, es gribētu nospēlēt kaut ko ļoti, ļoti skaistu visiem tiem, kas ir iemīlējušies. [..] Es gribētu nospēlēt un pateikt, ka tomēr jāklausās savā sirdī," teic Anatolijs.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
