Latvijai ir jauna ķērpju suga

Šim ķērpim jeb lihenizētai askusēnei raksturīgs balti pelēcīgs krevveida laponis ar izteiksmīgiem melniem sorāļiem, kas nodrošina ķērpja veģetatīvo jeb bezdzimumvairošanos. Pseudothelomma ocellatum ir viens no retajiem nagliņķērpjiem, kuriem raksturīga šāda izplatīšanās stratēģija.

Sugas dabiskie substrāti ir sausa, saules apspīdēta skujkoku koksne, tomēr mūsdienu Eiropas ainavā vairums atradņu ir saistītas ar cilvēka radītām senām koka ēkām un veciem žogu mietiem. Baltijas valstīs reģistrētas tikai dažas atradnes. 2025. gadā Raivo Ivulāns sugu reģistrēja arī uz Igaunijas dižākā koka un kulta pieminekļa – Tamme-Lauri ozola.

Fakts, ka mūsdienu Eiropā daudzas sugas atradnes ir saistītas ar senām koka konstrukcijām, varētu būt saistīts arī ar piemērotu dabisko koksnes substrātu ierobežotu pieejamību. Tomēr antropogēnās koka virsmas nav uzskatāmas tikai par dabisko substrātu aizvietotāju – tās pašas var nodrošināt sugai raksturīgos mikrovides apstākļus, tostarp ilgstoši saglabājušos, sausu un labi izgaismotu koksni.

Izšķirošu ieguldījumu sugas identifikācijā sniedza Tartu Universitātes ķērpju pētnieces – lihenoloģes Ave Suija un Ede Oja. Ņemot vērā sugas reproduktīvo stratēģiju un to, ka apotēcijus tā veido reti, šajā gadījumā drošai sugas identitātes apstiprināšanai bija nepieciešamas molekulārās metodes.

Ķērpim Pseudothelomma ocellatum pagaidām nav latviskā nosaukuma. Jaunu Latvijā konstatētu sugu reģistrēšana rada nepieciešamību veidot arī to latviskos nosaukumus un attīstīt nozares terminoloģiju. Sugu latvisko nosaukumu veidošana ir viens no Latvijas Mikologu biedrības brīvprātīgi veiktajiem darbiem un ieguldījums mikoloģijas un lihenoloģijas terminoloģijas, kā arī latviešu valodas zinātniskās leksikas attīstībā.

Ķērpis atrasts "Rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu dzīves un darba vieta – Kalna Kaibēnu muzejs" teritorijā.

Latvijas atradums izgaismo seno koka ēku nozīmi ne tikai kultūras mantojuma, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un atgādina par nepieciešamību šādas būves saudzēt. Tās var būt substrāts retām un grūti pamanāmām sugām, uzskatāmi parādot kultūras mantojuma un dabas vērtību ciešo saikni.

Latvijas Mikologu biedrība ir dibināta 2002. gadā. Tā apvieno profesionālus mikologus, lihenologus, gļotsēņu pētniekus un amatierus, un tās darbības mērķi ietver Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu, kā arī zināšanu popularizēšanu sabiedrībā.