Katram trešajam Latvijā apdrošināšana ir par dārgu, bet negaidītiem tēriņiem naudas nav

Īpaši izteikti tas vērojams zemāko ienākumu grupās, kur cenu par būtisku šķērsli uzskata vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas respondentu.

"SEB banka" skaidro, ka mājsaimniecību finanšu aktīvus veido uzkrājumi, noguldījumi, ieguldījumi, pensijas uzkrājumi un citi finanšu instrumenti. "Eurostat" dati liecina, ka 2024. gadā Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvu vērtība bija 5,1 reizi lielāka par to finanšu saistībām – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

"SEB Life and Pension Baltic SE" Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina skaidro, ka jautājums par cenu ir saprotams, jo katrai mājsaimniecībai ir savas prioritātes un iespējas. Taču, domājot par personīgo apdrošināšanu, svarīgi skatīties ne tikai uz ikmēneša maksājumu, bet arī uz to, ko šis maksājums var pasargāt.

Domājot par veselības problēmām, cilvēki visbiežāk rēķinās ar ārstēšanās izmaksām. Taču tās var būt tikai daļa no kopējā finansiālā sloga. Pēc traumas vai nopietnas saslimšanas var būt nepieciešama rehabilitācija, medikamenti un palīglīdzekļi, transports uz ārstniecības iestādēm, aprūpe mājās vai pat mājokļa pielāgošana.

Vienlaikus, ja cilvēks uz laiku nevar strādāt, var samazināties arī viņa ienākumi, kamēr ikdienas izdevumi turpinās. Mājokļa kredīts vai īre, komunālie maksājumi, pārtika un citi izdevumi neapstājas līdz ar slimības lapu, skaidro bankā.

Šādu situāciju finansiālo ietekmi pastiprina fakts, ka 45% Latvijas mājsaimniecību nespētu segt neparedzētus izdevumus no saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka neparedzēta veselības problēma daļai mājsaimniecību var radīt dubultu slogu, vienlaikus pieaugot izdevumiem un samazinoties ienākumiem.

Iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma šī gada janvārī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.