Saeima atbalsta iespēju aizstāt arestētu mantu ar naudu

Tieslietu ministrija (TM) kā grozījumu sagatavotāja skaidroja, ka šāds mehānisms ļaus personai saglabāt īpašumu, vienlaikus nodrošinot, ka kriminālprocesā tiek saglabāta iespēja nodrošināt iespējamo mantas konfiskāciju. Ja persona samaksās noteikto summu, sākotnēji arestētajai mantai arests tiks atcelts, bet arests tiks piemērots iemaksātajiem finanšu līdzekļiem.

Grozījumi arī paredz, ka arestēto mantu turpmāk varēs atstāt tās īpašniekam vai citai personai tikai tad, ja šī persona spēs nodrošināt mantas saglabāšanu un tas nekaitēs kriminālprocesam. Ja tas nebūs iespējams, manta tiks nodota pārvaldniekam, kuru noteiks Ministru kabinets.

Pārvaldniekam būs pienākums izvērtēt mantas stāvokli, iespējamos zaudējumus un pārvaldības izmaksas, kā arī informēt procesa virzītāju, ja manta var būtiski zaudēt vērtību vai tās pārvaldīšana kļūst ekonomiski neizdevīga. Šādos gadījumos procesa virzītājs varēs lemt par mantas realizāciju vai iznīcināšanu.

Tāpat paredzēts likumu papildināt ar jauniem pantiem, kas ļaus noteiktos gadījumos nodot arestētās kapitāla daļas, akcijas un finanšu instrumentus pārvaldnieka pārziņā. Pārvaldības mērķis būs saglabāt arestētās mantas vērtību un nodrošināt iespēju nākotnē piedzīt procesuālos izdevumus, kompensēt cietušajam nodarīto kaitējumu vai piemērot iespējamo mantas konfiskāciju.

Patlaban likums paredz iespēju uzlikt arestu kapitālsabiedrību kapitāla daļām, akcijām un finanšu instrumentiem, taču nav noteikts mehānisms to pārvaldībai. Tas nozīmē, ka pēc aresta uzlikšanas tiek ierobežota to atsavināšana, bet nav iespējams novērst darbības, kas varētu samazināt šīs mantas vērtību, piemēram, uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju vai apzinātu mantas izšķērdēšanu.

Kapitāla daļas vai akcijas varēs nodot pārvaldībā tikai gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas, ka ar uzņēmumu varētu tikt veiktas darbības, kas samazina arestētās mantas vērtību. Vienlaikus paredzēti izņēmumi – pārvaldībā netiks nodotas, piemēram, tādu uzņēmumu kapitāla daļas, kuri faktiski neveic saimniecisko darbību, atrodas maksātnespējas procesā, ir finanšu tirgus dalībnieki vai kuru pārvaldība radītu nesamērīgus izdevumus.

Lēmumu par kapitāla daļu vai akciju nodošanu pārvaldībā pirmstiesas procesā apstiprinās izmeklēšanas tiesnesis. To varēs pārsūdzēt īpašnieks vai attiecīgā kapitālsabiedrība.

Tāpat paredzēts, ka arestētie finanšu instrumenti netiks izņemti, bet ar tiem nevarēs veikt darbības, izņemot obligātus finanšu instrumentu notikumus, piemēram, dividenžu vai procentu izmaksas, obligāciju dzēšanu vai tehniskas izmaiņas. Atsevišķos gadījumos publiskā apgrozībā esošas akcijas varēs nodot pārvaldniekam.

Grozījumi paredz arī iespēju gadījumos, kad pastāv risks būtiskam vērtības zudumam vai pārvaldības izmaksas pārsniedz iespējamo ieguvumu, lemt par arestētās mantas realizāciju.

Vienlaikus paredzēts precizēt, ka par aresta atcelšanu būs jāinformē arī mantas pārvaldnieks.

Grozījumu mērķis ir pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un citas ar noziedzību saistītas mantas izsekošanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un pārvaldību, klāsta TM.

Ar grozījumiem Latvija ieviesīs Eiropas Savienības prasības par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, paredzot efektīvāku arestētās un konfiscētās mantas pārvaldību līdz galīgā lēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.