SM: Graudu pārvadājumu apturēšana nozarei varētu radīt aptuveni 290 miljonu eiro zaudējumus gadā

Ziņojumā norādīts, ka graudu pārvadājumu apturēšanas gadījumā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) zaudētu aptuveni 40 miljonus eiro gadā, savukārt ostu termināļi, pārvadātāji un citi saistītie uzņēmumi kopumā zaudētu vēl aptuveni 250 miljonus eiro.

Ministrijā uzsver, ka LDz negūtie ieņēmumi tiešā veidā būs jākompensē no valsts budžeta, lai nodrošinātu LDz likumā noteikto finanšu līdzsvaru, uzsver ministrijā.

Ziņojumā teikts, ka, piemēram, hipotētiskā aprēķinā viens miljons tonnu graudu radītu aptuveni 3,3 miljonu eiro ieņēmumu Latvijas dzelzceļa infrastruktūrai, neatkarīgi no tā, kurš pārvadātājs kravu ved. Papildu pārvadājumi rada ieņēmumus arī pārvadātājiem, ostām, termināļiem, elevatoriem, pārkraušanas un uzglabāšanas uzņēmumiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Pēc LDz aplēsēm šis pienesums var būt aptuveni no 15 līdz 25 eiro par vienu pārvadāto tonnu jeb no 15 līdz 25 miljoniem eiro uz vienu miljonu tonnu kravas.

Vienlaikus ziņojumā brīdināts, ka tranzīta kravu izzušana varētu būtiski sadārdzināt arī vietējos dzelzceļa pārvadājumus. Tiek lēsts, ka iekšzemes kravu pārvadājumu izmaksas varētu pieaugt 2,5 līdz trīs reizes – no aptuveni desmit eiro par tonnu līdz 25 līdz 30 eiro par tonnu. Tas ietekmētu Latvijas graudu, kokskaidu granulu, degvielas un citu kravu loģistikas izmaksas.

Ministrijā uzsver, ka 2025. gadā LDz no valsts budžeta saņēma 75,4 miljonus eiro, tostarp pasažieru infrastruktūras maksas kompensācijai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Samazinoties komerciālo infrastruktūras lietotāju maksājumiem, bet saglabājot valstij nepieciešamo dzelzceļa tīklu, trūkstošajam finansējumam būtu jārod cits avots.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) otrdien, 13. oktobrī, pēc valdības sēdes norādīja, ka šobrīd Latvijai nav iespējams noteikt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas palielinājumu 300% apmērā Krievijas graudu tranzītam vai to aizliegt pavisam.

Politiķis atzīmēja, ka šis jautājums tiks pārrunāts Briselē. Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pagājušajā nedēļā nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību (ES).

Viņš uzsvēra, ka Krievijas graudi līdz šim nav ielikti nekādās sankcijās. Turklāt graudi nemaz nepieder Krievijai, bet Latvijas stratēģiskajiem partneriem – ASV, Šveicei, Japānai. "Viņi ir tie, kas pērk šos graudus kā lielākās korporācijas pasaulē," apgalvoja politiķis. Šīs valstis pērkot graudus arī no lauksaimniekiem Baltijā, piebilda premjers.

Valdības locekļi esot informēti, ka šādu graudu tranzīta aizliegšanas gadījumā Latvijai esot jārēķinās ar tūlītēju 200 līdz 800 miljonu eiro vērtu tiesvedību risku. Pēc Kulberga teiktā, Lietuva šobrīd esot iesaistīta līdzīga gadījuma tiesvedībā par 12 miljardiem eiro. Visticamāk, Lietuvai vēl šogad šajā tiesvedībā būšot jāmaksā 450 miljoni eiro, apgalvoja premjers.

Viņš sacīja, ka vēlas "uzlikt uz galda" visus šos piemērus Briselē, lai varētu runāt par kopēju ES aizliegumu.

Jau ziņots, ka no 13. oktobra stājas spēkā SIA "LatRailNet" pieņemtais lēmums, kas paredz, ka dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa Krievijas graudu tranzītam vidēji pieaugs par 25%. Jaunās maksas tiks piemērotas līdz šā gada beigām.

"LatRailNet" ir LDz koncernā ietilpstošs uzņēmums, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali.