Mākslīgais intelekts izglītībā: kā atšķirt pārliecinošu atbildi no patiesības?
Noslēdzam TV3 ziņu sižetu sēriju par mākslīgo intelektu izglītībā. Šoreiz pievēršamies tam, cik viegli ir noticēt pārliecinoši sniegtām, bet ne vienmēr pareizām mākslīgā intelekta atbildēm. Kā mūsu pašu emocijas ietekmē sarunu ar mākslīgo intelektu? Kā skolām jāmaina pieeja zināšanu pārbaudei, lai skolēni ne tikai iegūtu gatavas atbildes, bet arī iemācītos domāt patstāvīgi?
Evelīna un Valters ir Rīgas 45. vidusskolas 10. klases skolēni. Abi mākslīgo intelektu izmanto ikdienā, taču apzinās, ka tā atbildes ne vienmēr ir uzticamas. Valters, lai pārbaudītu saņemto informāciju, mēdz lūgt norādīt avotus.
"Ne vienmēr var uzticēties MI atbildēm, jo tas ņem informāciju no daudziem neuzticamiem avotiem, tas pārsvarā meklē visur internetā un apkopo to vienā idejā. Un lai es to pārbaudītu, es uzjautāju tam atkal, lai atrod man uzticamus avotus. Es parasti uzprasīšu, lai viņš dod, pieņemsim, linku," stāsta Valters.
Bet vai mēs vienmēr pamanām, kad MI atbilde nav līdz galam objektīva? To pārbaudīsim nelielā eksperimentā. Jaunieši uzdos mākslīgajam intelektam vienu un to pašu jautājumu divos dažādos veidos un salīdzinās atbildes.
Pirmajā jautājumā jau ietverts pieņēmums, ka skolotājs skolēnu novērtējis netaisnīgi, un mašīnintelektam tiek lūgts paskaidrot, kāpēc pedagogam nav taisnība.
Otrajā jautājumā jaunieši lūdz situāciju izvērtēt neitrāli un nosaukt informāciju, kas būtu vajadzīga, lai spriestu par vērtējuma taisnīgumu. Šajā eksperimentā abu jautājumu atbildes būtiski neatšķiras.
"Ir acīmredzami, ka Valteram atbildēja plašāk, bet es neteiktu, ka tās diži atšķirtos savā starpā – nav tā, ka manā gadījumā, tas ChatGPT pilnībā man piekrīt," stāsta Evelīna.
Jaunieši gan atzīst, ka citās situācijās ir piedzīvojuši, ka MI piekrīt viņu viedoklim pat tad, ja paši zina, ka viņiem nav taisnība. Evelīna uzskata, ka tādēļ svarīgi jautājumus formulēt neitrāli.
"Lai viņš nesāk to atbalstīt speciāli un tad, acīmredzami, arī tas, ka ne visam var uzticēties, jāpārbauda informācija, kura tiešām ir ļoti svarīga," stāsta Evelīna.
Taču problēma nav tikai tajās atbildēs, kurās mašīnintelekts kļūdās. Tās var būt pārliecinošas un ticamas arī tad, ja lietotājam nav pietiekamu zināšanu, lai pārbaudītu to pareizību, tāpēc kritiskā domāšana kļūst par vienu no svarīgākajām prasmēm, kas jāattīsta jau skolas laikā.
"Tās atbildes visas ir ticamas, pārsvarā visas ir diezgan ticamas un, ja tev vēl pašam nav attīstījušies tādi kritiskās domāšanas procesi augstā līmenī, nu, kāpēc gan neticēt, izklausās diezgan labi! Mēs dzīvojam ar pārliecību, ka, ja mēs ieiesim ar bērniem mākslīgajā intelektā, mēs salīdzināsim un tā atbilde būs nepareiza – bet tā atbilde jau tagad būs pareiza, bieži vien. Un mums jau ir arī šis scenārijs jāparedz, jo, ja mēs ejam klasē ar domu, ka mēs tagad pierādīsim, ka – re kur, mīļais, tu dabūji nepareizu atbildi, mēs paskatījāmies grāmatā – tur ir pareizi, mēs to vairs nedabūsim."
Latvijas Universitātē jaunie pētnieki šobrīd meklē veidus, kā tehnoloģiju izmantot tā, lai tā palīdzētu skolēnam mācīties, nevis tikai sniegtu gatavas atbildes. Viņi izstrādā un testē mākslīgā intelekta aģentus – digitālus palīgus, kas skolēnam izskaidro uzdevumu un virza uz risinājumu soli pa solim.
"Pirmkārt, viņš palīdz bērnam saņemt to skaidrojumu uzreiz un tagad, kad viņš strādā ar šo MI aģentu. Otrs – veidojot šo aģentu, mēs nodrošinām, ka viņš nesaņem to pareizo atbildi uzreiz, tātad viņam ir jāiet solīti pa solītim un kaut kādā mērā, faktiski, attīsta šo domāšanas procesu."
Taču kritisko domāšanu var ietekmēt arī paša lietotāja emocijas. Ja mākslīgais intelekts nesniedz gaidīto atbildi, neapmierinātība ar to var ietekmēt arī turpmāko sarunu un saņemtās informācijas kvalitāti.
"Mēs redzam arī, ka nepareiza uzvedine jeb tā saucamais prompts rada dusmas, ka MI ar mani nedraudzējas, viņš ir stulbs un tā tālāk, mēs zināmā mērā rakstām šīs emocijas šajā rīkā, un šis rīks savā veidā mazina šo kvalitāti, kādā veidā tās atbildes tiek sniegtas."
Arī Evelīna atzīst, ka reizēm dusmas traucē izvērtēt mākslīgā intelekta atbildes. Kad viņa saprot, ka vairs nespēj informāciju uztvert objektīvi, sarunu pārtrauc un meklē citu veidu, kā noskaidrot vajadzīgo.
Par to, vai bieži sanāk kontrolēt savas emocijas, rakstot MI, Evelīna saka: "Pārsvarā – jā, bet, ja viņš atbild kaut ko ļoti, ļoti stulbi, tad man ir tā, ka "stulbais, aun, ko tu man tikko pateici? 21:30 Kā tikko es sāku psihot, kad es saprotu, ka es esmu dusmīga un neuztveru informāciju, nefiltrēju, ko viņš pasaka – vienkārši saprotu, ka šajā jautājumā nepalīdzēs, vajag kaut ko citu izdomāt."
Eksperti uzsver – līdz ar mākslīgā intelekta ienākšanu izglītībā jāmaina arī pieeja skolēnu zināšanu pārbaudei. Ar gatavu, mašīnintelekta radītu darbu vien vairs nepietiek, lai spriestu par skolēna zināšanām. Bērnam pašam var šķist, ka viņš ir desmit lapas garā darba autors, lai gan patiesībā tas tapis ar vienu klikšķi, tāpēc arvien svarīgāki kļūs mutiski pārbaudījumi, diskusijas un debates, kurās skolēnam jāspēj pierādīt nevis tikai iegūtās informācijas apjomu, bet arī savu izpratni, spēju spriest un pamatot secinājumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
