Steidzami piešķirtā pilsonība Indijas zinātniecei rada jautājumus; lietu vērtēs atkārtoti

Saeima 15. oktobrī lielā vienprātībā un steidzamības kārtā piešķīra Latvijas pilsonību Indijas pilsonei Višvanatai.

Ieceri bija rosinājusi Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), kas Višvanatu pieteica kā datorzinātņu zinātnieci, tomēr vēlāk sociālajos medijos tika apšaubīta gan Višvanatas izglītība, gan zinātniskās publikācijas. Tā kā likums tika pieņemts steidzamības kārtībā un lielā vienprātībā, prezidents to nevar neizsludināt.

Jautāts par sociālajos medijos izskanējušajām šaubām par Višvanatas izglītību un zinātniskajām publikācijām, Kūtris klāstīja, ka komisija saņem dokumentus, kuri ir apliecināti ar "apostille" zīmogiem, par kuru autentiskumu komisijai neesot bijis šaubu.

Pēc politiķa vārdiem, komisija pārbauda ziņas, kuras var pārbaudīt, taču neveic izmeklēšanu un padziļinātu izpēti ārvalstīs. Vērtējumā komisija balstījusies gan uz iesniegtajiem dokumentiem, gan uz informāciju par Višvanatas paveikto un informāciju, kuru sniegušas institūcijas, kurās viņa strādājusi.

Kūtris norādīja, ka komisijā ir 17 deputāti no dažādām politiskajām partijām un materiāli viņu rīcībā bijuši vismaz sešus mēnešus. Ja kādam būtu bijusi informācija, kas radītu šaubas, komisija būtu veikusi papildu pārbaudi, sacīja Kūtris, norādot, ka šādas informācijas nebija.

Vienlaikus komisija ir saņēmusi viena deputāta iesniegumu ar lūgumu izvērtēt noteiktus faktus. "Mēs tos pārbaudīsim, un, ja mēs redzēsim, ka esam to jau pārbaudījuši, tad tā arī atbildēsim, bet, ja ir informācija, ko neesam pārbaudījuši, tad varam pārliecināties, vai tas tā ir," sacīja Kūtris. Pēc viņa vārdiem, iesniegumā pausti minējumi, kas balstīti sociālajos tīklos izskanējušajā informācijā.

Deputātu, kurš vērsies komisijā, viņš atteicās nosaukt, norādot, ka iesniegums adresēts tikai komisijai. Jautājumu varētu skatīt komisijas sēdē šonedēļ vai nākamnedēļ, taču konkrētu laiku Kūtris vēl nevarēja nosaukt, jo par to jāvienojas ar kolēģiem.

Komisijas deputāts Dāvis Melnalksnis (AS) sociālajos medijos paudis, ka Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā darbojas aptuveni četrus mēnešus un iepriekš ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā nebija saskāries. Viņš, izskatot konkrēto jautājumu, uzklausījis komisijas kolēģu viedokļus un vērtējumu.

Pieņemot lēmumu, Melnalksnis balstījies uz komisijai iesniegtajiem dokumentiem un tajos norādīto informāciju, tostarp LZA pārstāvju sniegtajām rekomendācijām un atbalstu konkrētajai kandidatūrai. "Man nebija pamata uzskatīt, ka iesniegtajos dokumentos varētu būt norādīta nepatiesa vai maldinoša informācija," pauda deputāts.

Vienlaikus viņš neuzskata, ka tas atbrīvo deputātus no atbildības par pieņemtajiem lēmumiem. Pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem Latvijas labā ir nopietns lēmums, un sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka tas tiek pieņemts, balstoties uz patiesu un pārbaudītu informāciju, pauž Melnalksnis.

Kā norāda AS deputāts, publiskajā telpā izskanējušie fakti un iespējamās neatbilstības rada pamatotus jautājumus, uz kuriem ir jāsaņem skaidras atbildes. "Uzskatu, ka komisijai būtu jāatgriežas pie šī jautājuma un jānoskaidro, vai lēmuma pieņemšanas laikā deputātiem sniegtā informācija bija pilnīga un patiesa. Ja apstiprināsies, ka komisija vai Saeima tikusi maldināta, šādai situācijai ir jāseko atbilstošai rīcībai," pauž deputāts.

Arī partija Nacionālā apvienība platformā "X" paudusi, ka vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei.

NA vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei, kā arī aicināsim publiskot Saeimas Pilsonības komisijas slēgtajā sēdē izskanējušo.
Tāpat piedāvāsim pārskatīt kārtību pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem.

— Nacionālā apvienība (@VL_TBLNNK) October 19, 2026