"Labāk izvēlēties zināmu ienaidnieku nekā slepenu." Eksperts par to, kāpēc izvēlēties cukuru, nevis saldinātāju
Ja cilvēki ir izvēlējušies dzīvot savu dzīvi veselīgi un balto cukuru uzturā nelietot, bet to saldumiņu jau tāpat gribas, tad veikalu plauktos atrodami daudzi un dažādi cukura aizvietotāji – stēvija, eritritols, sukraloze, aspartāms, ksilīts un vēl citi. Kas ir cukura aizvietotājs? Ar ko tie atšķiras? Vai tas ir tas pats cukurs? "Zilonis studijā" skaidro uztura zinātnieks un mikrobioma pētnieks Ansis Gabriels Zauers.
Cukura aizvietotāji jeb saldinātāji iedalās mākslīgajos saldinātājos un dabiskajos saldinātājos. Tās ir vielas, kas dod sensoru – saldu garšu, bet mūsu organismā nepacels cukura līmeni, jo tā nav glikoze.
Tas ir palicis arvien populārāks un arvien dažādāk pieejams. "Ja man pacients atnāk un uzdod jautājumu, vai dzert parasto Coca-Colu vai Zero Coca-Colu katru dienu, tad es teiktu: dzer labāk parasto," saka Ansis Gabriels Zauers.
"Pārmērīgs cukura daudzums ir izpētīts, bet ar saldinātājiem, piemēram, aspartāms, sukraloze, tradicionālajā uzturzinātnē un mikrobioma pētniecībā visi zina, ka tie nav pārāk labi. Kā tas var ietekmēt mūsu iekšējo ekosistēmu, tas iet uz dažādām pusēm un ilgtermiņā var būt negatīva ietekme. Varbūt labāk izvēlēties zināmu ienaidnieku nekā tādu slepenu. Es teiktu tā."
Ansis Gabriels Zauers iesaka dabiskos saldinātājus, piemēram, aspartāmu, sukralozi, saharīnu, labāk neizvēlēties, bet stēvija, biostēvija, eritritols, vēl cukura spirti – tie nav tik kaitīgi.
"Es testēju saldvielu no Amerikas — alulozi. Eiropā nav atļauta, bet Amerikā, Kanādā ir. Man pat liekas samērā laba," stāsta Ansis Gabriels Zauers.
Vai cukurs ir baltā inde, vai panika nevietā?
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 9. sezonas raidījumiem!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
