Bišu sugu skaits Eiropā samazinās. Zinātnieki brīdina par iespējamām sekām

Kā liecina pētījums, kas publicēts laikā, kad Armēnijā sākas ANO samits par bioloģisko daudzveidību, pēdējā gadsimta laikā ir samazinājies vairums Eiropas savvaļas bišu sugu un aptuveni puse ziedmušu sugu.

Dati, kas apkopoti kopš 1921. gada, rāda, ka visos Eiropas reģionos, izņemot Alpu reģionu, bišu sugu skaits, kas samazinās, ir lielāks nekā to sugu skaits, kas palielinās. Pētījumā konstatēts, ka Atlantijas un kontinentālajā reģionā bišu un ziedmušu sugu daudzveidība ir pastāvīgi mazinājusies, savukārt citos reģionos tendences ir bijušas dažādas vai pat pozitīvas.

Pēc zinātnieku teiktā, dati, kas aptver 88 % bišu un ziedmušu sugu visā kontinentā, liecina, ka apputeksnētāju kopienas ir mainījušās – "jutīgās sugas pakāpeniski izzūd, bet dažas izturīgākas sugas kļūst arvien izplatītākas". Viņi brīdina par "nopietnākiem funkcionāliem traucējumiem", ja netiks vērsta uzmanība uz pašreizējām tendencēm.

Gandrīz 90 % savvaļas ziedošo augu, kā arī vairāk nekā trīs ceturtdaļas no galvenajām pārtikas kultūrām, daļēji ir atkarīgas no dzīvnieku veiktās apputeksnēšanas. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir brīdinājusi, ka apputeksnētāju skaita samazināšanās izraisa ķēdes reakciju, kas apdraud savvaļas dabu un vājina ekosistēmu spēju pretoties klimata pārmaiņām un vides radītajam spiedienam.

Ekologs no Spānijas Nacionālās pētniecības padomes un pētījuma vadošais autors Karloss Martiness-Nunjess norāda – iegūtie rezultāti liecina, ka bioloģiskās daudzveidības zudums var palikt nepamanīts, ja sugu kopējais skaits šķiet stabils. Tas mums sniedz "izšķirošu iespēju rīkoties, pirms situācija pasliktinās vēl vairāk".

Karloss Martiness-Nunjess,

ekologs

"Tas, ka dažu sugu skaits šobrīd pieaug, nenozīmē, ka tās saglabās savas pozīcijas, klimata pārmaiņām un dzīvotņu zudumam kļūstot arvien izteiktākiem."

Šie secinājumi nāk klajā laikā, kad Erevānā pulcējas diplomāti uz 17. ANO konferenci par bioloģisko daudzveidību. Samitā, kas pazīstams kā "COP17", galvenā uzmanība tiks pievērsta dabas saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī ieguvumiem, kas izriet no ģenētisko resursu kopīgas izmantošanas.

Pētījumā konstatēts, ka 91 % sugu, kas reģistrētas pēdējā gadsimta laikā, ir tikušas novērotas vismaz vienu reizi arī mūsdienās — laika posmā no 2001. līdz 2020. gadam. Lai gan tas liek domāt, ka Eiropā varētu būt izzudušas pat 9 % sugu, daudzas no tām, kas pēdējā laikā nav manītas, vēsturiskajos datos sastopamas vien reti; pētnieki norāda, ka, viņuprāt, "masveida izmiršana vēl nav notikusi".

Tomēr sugu sastopamība — varbūtība tās atrast konkrētā vietā — lielākoties ir samazinājusies.

Vides pētniece Basku Klimata pārmaiņu centrā (BC3) Ainhoa ​​Magrača (Ainhoa ​​Magrach), kura nav piedalījusies šajā pētījumā, sacīja, ka tas "apstiprina to, kam jau sen bija aizdomas: daudzu apputeksnētāju sugu populācijas samazinās, turklāt šis samazinājums neietekmē visas sugas vienādi".

"Līdz šim lielākā daļa pierādījumu nāca no dažām Ziemeļrietumeiropas valstīm, piemēram, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Nīderlandes," viņa skaidroja.

Ainhoa ​​Magrača,

vides pētniece

"Šis pētījums parāda, ka šī tendence ir vērojama visā kontinentā, lai gan pastāv arī zināmas reģionālas atšķirības."

Savvaļas daba izzūd nepieredzētā ātrumā, jo cilvēki iznīcina dzīvotnes, izmanto pesticīdus un maina laikapstākļus ar piesārņojumu, kas silda planētu. Neraugoties uz tālejošām sekām cilvēcei — tostarp draudiem pārtikas sistēmām un turpmāku klimata sistēmas sabrukumu —, kopš 1992. gadā Riodežaneiro tika pieņemta Konvencija par bioloģisko daudzveidību, valdības nav sasniegušas nevienu no ANO noteiktajiem mērķiem dabas jomā.

Paredzams, ka samitā "COP17" galvenā uzmanība tiks pievērsta progresa izvērtēšanai attiecībā uz šīs desmitgades mērķiem. Tie ietver 30 % sauszemes un jūras teritoriju aizsardzību, subsīdiju 500 miljardu ASV dolāru (375 miljardu sterliņu mārciņu) apmērā, kas kaitē videi, pārskatīšanu, kā arī 30 % no planētas degradēto ekosistēmu atjaunošanu.