Francija mobilizē 70 tūkstošus policistu pirms jaunām protesta akcijām

Kā vēsta "Associated Press", visā Francijā dežūrā norīkoti līdz pat 70 000 policistu. Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess paziņoja, ka drošības pasākumos tiks iesaistīti arī helikopteri, bruņumašīnas un ūdensmetēji.

"Paredzēta ļoti plaša drošības operācija," norādīja Nunjess, skaidrojot valdības centienus nepieļaut pagājušās nedēļas notikumu atkārtošanos.

Nekārtību laikā vairākās Francijas pilsētās tika izlaupīti veikali, dedzinātas automašīnas un apdraudētas sabiedriskās ēkas. Pēc amatpersonu aplēsēm, bojāti vai izlaupīti aptuveni 3000 veikali.

Drošības apsvērumu dēļ sestdien slēgts Luvras muzejs, Orsē muzejs, Pikaso muzejs un Lielā pils jeb Grand Palais. Arī viens no pasaules nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas gadatirgiem "Art Basel Paris" pēc atklāšanas dienas atcēlis nedēļas nogales programmu.

Parīzes uzņēmēji jau vairākas dienas stiprina veikalu skatlogus ar koka konstrukcijām, cenšoties pasargāt īpašumus no iespējamiem uzbrukumiem. Īpaši piesardzības pasākumi vērojami Republikas laukuma apkārtnē, kas bija viens no iepriekšējo nekārtību epicentriem.

Tikmēr vairākās pilsētās vietējās varasiestādes aizliegušas atsevišķas demonstrācijas. Ja protesti Parīzē un Marseļā ir atļauti, tad Lionā, Nicā un Monpeljē daļa pasākumu atcelta drošības apsvērumu dēļ. Arodbiedrības šos ierobežojumus kritizējušas, norādot, ka tie var ierobežot vārda un pulcēšanās brīvību.

Politisko spriedzi pastiprina arī nākamā gada prezidenta vēlēšanas. Francijas prezidents Emanuels Makrons krīzi valstī piedzīvo sava pilnvaru termiņa pēdējā posmā, un aptaujas liecina par viņa zemāko popularitātes līmeni kopš stāšanās amatā 2017. gadā. Makrons uzsvēris, ka drošības pasākumi nepieciešami, lai aizsargātu pilsētu centrus, uzņēmumus un sabiedriskās ēkas.

Jāatgādina, ka protestu kustība aizsākās pagājušajā mēnesī kādā vidusskolā uz dienvidaustrumiem no Parīzes. Skolēni pauda neapmierinātību ar personāla trūkumu un nepietiekamu finansējumu izglītības sistēmai. Vēlāk protesti izplatījās citos Francijas reģionos, pāraugot plašākā kustībā pret dzīves dārdzību un sociālo nevienlīdzību.

Īpaša uzmanība sestdien pievērsta arī Orleānai, kur aptuveni 50 organizācijas aicinājušas protestēt pret galēji labējiem spēkiem laikā, kad notiek Marinas Lepēnas partijas kongress pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.