Gandrīz visi pasaules koraļļu rifi riskē sabrukt tuvāko 50 gadu laikā

Tās ir kārtējās sliktās ziņas koraļļu rifiem, kas ir būtisks jūras velšu un tūrisma avots, kā arī bieži kalpo kā aizsargbarjera pret krasta eroziju un vētrām. Tos mēdz dēvēt par "jūras lietus mežiem", un tie izceļas ar vienu no bagātākajām bioloģiskajām daudzveidībām pasaulē. Tie nodrošina dzīvotni ceturtajai daļai visu jūras sugu, kā arī atbalsta piekrastes kopienas un uzņēmējdarbību.

Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība (IUCN), kas ziņojumu prezentēja ANO Bioloģiskās daudzveidības konferences ietvaros Albānijā, paziņoja, ka aptuveni 96 % seklūdens rifu sistēmu jau atrodas kritiskā stāvoklī un līdz 2075. gadam varētu pilnībā izzust.

Lielākā daļa pasaulē pazīstamo rifu sistēmu – tostarp Lielais Barjerrifs Austrālijā, Koraļļu trijstūris (kas aptver daļu Klusā okeāna rietumu daļas un Dienvidaustrumāziju), Mesoamerikas barjerrifu sistēma un Sarkanās jūras koraļļu rifi – ir pakļauta kritiskam apdraudējumam, kas ir augstākais bīstamības līmenis.

"Koraļļu rifu sabrukuma risks pieaug, taču tam būtu jākalpo kā brīdinājuma signālam, nevis kā iemeslam izmisumam," norādīja Mišals Gudka, kurš vadīja zinātnisko darbu pie šī globālā novērtējuma – pirmā šāda veida pētījuma IUCN Sarkanajā sarakstā, kas veltīts koraļļu rifu ekosistēmām.

Mišals Gudka

"Koraļļu rifi ir apliecinājuši pārsteidzošu spēju atjaunoties pēc postošiem koraļļu balēšanas notikumiem. Nākotnē joprojām var saglabāties atsevišķas izturīgu koraļļu rifu zonas, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai radītu apstākļus to sekmīgai pastāvēšanai."

Kad rifs sabrūk, cietie koraļļi izzūd, un to vietā parādās aļģes, atlūzas un sūkļi. Tā rezultātā rifs vairs nespēj uzturēt daudzveidīgu ekosistēmu, kurā varētu pastāvēt viss – no sīkiem bezmugurkaulniekiem līdz rifu zivīm, piemēram, akmensasariem.

Zinātnieki meklē veidus, kā dot otro elpu koraļļu rifiem:

"Koraļļu rifi ir viens no skaidrākajiem okeāna veselības rādītājiem," paziņojumā norādīja IUCN ģenerāldirektore Gretela Agilara. Novērtējumā, kas aptver 127 tropiskos un subtropiskos ekoreģionus un ietver 72 726 kvadrātjūdzes (188 362 kvadrātkilometrus) koraļļu rifu visā pasaulē, klimata pārmaiņas raksturotas kā "viskonsekventākais drauds, kas visā pasaulē veicina koraļļu rifu izzušanu".

Pirms nedēļas žurnālā "Nature" publicētajā Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) pētījumā secināts, ka gandrīz 44 % rifus veidojošo koraļļu sugu klimata pārmaiņu dēļ saskaras ar paaugstinātu izmiršanas risku. Pirms gada veiktā apsekojumā konstatēts, ka kaitīgā koraļļu balēšana skārusi jau 84 % pasaules okeānu rifu – tas ir intensīvākais šāda veida notikums novērojumu vēsturē.

2024. gads bija siltākais gads Zemes novērojumu vēsturē, un liela daļa šī siltuma nonāk okeānos. Vidējā gada jūras virsmas temperatūra okeānos (ārpus polārajiem reģioniem) sasniedza rekordaugstu atzīmi – 69,57 grādus pēc Fārenheita (20,87 grādus pēc Celsija).

Eksperti norāda, ka līdztekus cīņai pret globālo emisiju pieaugumu rifu izdzīvošanu var veicināt arī centieni mazināt piesārņojumu, pārzveju un piekrastes apbūvi.

Gretela Agilara

"Mēs zinām, kas ir nepieciešams: vērienīga emisiju samazināšana, stingrāka aizsardzība un atjaunošanas pasākumi, kā arī ilgtermiņa ieguldījumi noturīgās piekrastes ekosistēmās un kopienās, kuru izdzīvošana ir no tām atkarīga."

Maiami Universitātes Koraļļu rifu nākotnes laboratorijas (Coral Reef Futures Lab) direktors Endrjū Beikers pēc novērtējuma iepazīšanas centās sniegt cerību. Viņš uzsvēra, ka globālās sasilšanas un piesārņojuma apturēšana nav vienīgais veids, kā glābt koraļļus.

"Tas nozīmē meklēt jaunus veidus koraļļu atjaunošanai, izmantojot jaunas tehnoloģijas un inovatīvas pieejas," viņš sacīja. "Tas varētu sniegt glābiņu grūtībās nonākušajiem rifiem un dot mums tik ļoti nepieciešamo laiku, lai veiktu nepieciešamās pārmaiņas."