Pasaules okeāni jūlijā sasiluši rekordaugstā temperatūrā

Saskaņā ar "Copernicus" Klimata pārmaiņu dienesta datiem vidējā jūras virsmas temperatūra ārpus polārajiem reģioniem jūlijā sasniedza 20,96 grādus pēc Celsija. Tādējādi pārspēts iepriekšējais rekords, kas tika fiksēts 2023. gadā, kad temperatūra bija 20,89 grādi, raksta BBC.

Vienlaikus aizvadītais mēnesis bijis otrais siltākais jūlijs pasaulē novērojumu vēsturē. Gaisa temperatūra pasaulē bijusi par 1,47 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā.

Īpaši augstas jūras temperatūras reģistrētas Atlantijas okeāna piekrastē Eiropā un Vidusjūras rietumu daļā. Zinātnieki norāda, ka būtisku lomu spēlē arī Klusajā okeānā attīstošā laikapstākļu parādība "El Ninjo", kas nākamajos mēnešos, visticamāk, kļūs vēl spēcīgāka.

"El Niño" ir dabisks klimata process, taču kombinācijā ar cilvēka izraisītajām klimata pārmaiņām tas var veicināt vēl straujāku temperatūras kāpumu un ekstrēmākus laikapstākļus.

"2026. gada jūlijs bija jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad Rietumeiropā valdīja ārkārtējs karstums," norāda Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra klimata stratēģijas vadītāja Samanta Bērdžesa.

Pēc viņas teiktā, ilgstoši augsta atmosfēras spiediena apstākļi noturējuši karstumu virs reģiona, savukārt sausā augsne samazinājusi dabiskās atdzišanas iespējas. "Šis ir skaidrs piemērs tam, kā klimata pārmaiņas pastiprina ekstrēmu karstumu, turklāt karstums un sausums arvien biežāk viens otru pastiprina," uzsver Bērdžesa.

"Copernicus" dati rāda, ka Francijā, Spānijā, daļā Vācijas un Apvienotajā Karalistē nokrišņu daudzums bijis īpaši zems. Daudzviet augsnes mitruma līmenis bija pat zemāks nekā 2022. gadā, kad Eiropu skāra smags sausums.

Zemāks nekā ierasts ir arī ūdens līmenis vairākās lielās Eiropas upēs, tostarp Sēnā, Reinā un Donavā. Tas rada papildu slodzi ūdensapgādei, lauksaimniecības apūdeņošanai, upju transportam, enerģijas ražošanai un ūdens ekosistēmām.

Karstais un sausais laiks veicinājis arī plašus meža ugunsgrēkus Eiropā. Kā norāda "Copernicus" Atmosfēras monitoringa dienesta direktore Lorāna Ruija, klimata pārmaiņas rada arvien labvēlīgākus apstākļus lieliem un intensīviem ugunsgrēkiem. "Klimata pārmaiņas arvien biežāk rada karstus un sausus apstākļus, kas sekmē plašu ugunsgrēku izplatīšanos Eiropas dienvidos, vienlaikus pagarinot ugunsgrēku sezonu arī ziemeļu virzienā," sacka Ruija.

Tikmēr Apvienotajā Karalistē sausums rada pieaugošu spiedienu uz ūdens krājumiem. Anglijā un Velsā aizvadīts sausākais jūlijs kopš novērojumu sākšanas vairāk nekā pirms 190 gadiem, un vairākas teritorijas jau oficiāli atzītas par sausuma skartiem reģioniem.

Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta klimata pētnieks Maiks Kendons norāda, ka laikapstākļi, kas agrāk tika uzskatīti par ekstrēmiem, tagad kļūst par jauno normu. "Šobrīd mēs dzīvojam vēsturisku un bezprecedenta pārmaiņu laikā. Pierādījumi liecina, ka 20. gadsimta klimats ir palicis pagātnē," viņš saka.

Zinātnieki atgādina, ka okeāniem ir būtiska loma Zemes klimata regulēšanā. Tie absorbē lielāko daļu siltuma, ko rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, un nodrošina aptuveni pusi no planētas skābekļa. Tomēr siltāks ūdens spēj uzņemt mazāk oglekļa dioksīda, kas nozīmē, ka atmosfērā saglabājas vairāk planētu sildošo gāzu.

Pēc ekspertu aplēsēm, pasaules vidējā temperatūra šobrīd ir aptuveni par 1,4 grādiem augstāka nekā 19. gadsimta beigās, un "El Niño" ietekme tuvākajā laikā globālo sasilšanu var īslaicīgi pastiprināt vēl vairāk.