Kinorežisore: atteikšanās no "Netflix" nodevas ir ne tikai finansiāls, bet arī morāls zaudējums

TV3 raidījumā "900 sekundes" Pakalniņa atzina, ka neuzskata sevi par ekonomikas vai politikas eksperti, tomēr notiekošais viņai rada nepatīkamu sajūtu. Viņasprāt, sākotnējā nodevas ideja būtu radījusi stabilāku un ilgtermiņā prognozējamāku finansējuma modeli kino nozarei, jo straumēšanas platformas regulāri ieguldītu vietējā satura radīšanā.

Savukārt valsts budžeta piešķīrumi vienmēr ir atkarīgi no politiskiem lēmumiem. "Budžeta piešķīrums nozarei ir kaut kas, ko jebkurā brīdī var samazināt vai atņemt," norādīja Pakalniņa.

Komentējot valdības piedāvāto kompromisu, kas kino nozarei paredz papildu finansējumu aptuveni viena miljona eiro apmērā, režisore nebija pārliecināta, ka tas var aizstāt sākotnējo ieceri. "Miljons kā tāds, ja mēs skatāmies Eiropas kino kontekstā, tā pat nav pusfilma," viņa sacīja.

Vēl kritiskāk Pakalniņa vērtēja pašu lēmuma pieņemšanas procesu. "Morāli notiek kaut kāda tirgošanās," sacīja režisore, piebilstot, ka situācija viņai rada asociācijas ar deviņdesmito gadu metodēm.

Sarunas laikā tika apspriesti arī premjera Andra Kulberga (AS) izteikumi par mākslīgā intelekta iespējām kino nozarē. Pakalniņa nepiekrīt uzskatam, ka tehnoloģijas pašas par sevi var kļūt par galveno veiksmes atslēgu. "Mākslīgajam intelektam jau vajag mūs, nevis man ir vajadzīgs mākslīgais intelekts," pauda režisore.

Viņasprāt, kino būtība ir radīt ko jaunu, nevis atkārtot jau esošus risinājumus.

Pakalniņa arī norādīja, ka politiskajās diskusijās bieži tiek jaukta kino kultūras un uzņēmējdarbības puse. "Premjers uz kino skatās kā uz industriju, nevis kā uz kultūru, un tas ir risks," sacīja režisore.

Viņa uzskata, ka Latvijas kino spēks nav sacensībā ar Holivudu, bet gan spējā radīt oriģinālus un unikālus darbus. "Latvija Holivudu neiekaros, un tas nav vajadzīgs," viņa teica.

Vērtējot Latvijas kino kopumā, Pakalniņa izcēla nozares spēju ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem sasniegt ievērojamus rezultātus starptautiskā mērogā.

Pēc viņas domām, īpaši svarīgi ir saglabāt filmu daudzveidību. "Nacionālajam kino ir nepieciešamas dažādas filmas, kas aptver pēc iespējas plašāku skatītāju loku," uzsvēra režisore.

Tieši šī dažādība, nevis mēģinājumi līdzināties lielajām kino industrijām, viņasprāt, ir Latvijas kino lielākā priekšrocība.