Kino nozare kritizē Kulberga ideju atteikties no "Netflix" nodevas

Kino nozares organizācijas skaidro, ka straumēšanas platformu nodeva, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas un ir ieviesta vairāk nekā 13 Eiropas valstīs, devusi iespēju citām Eiropas valstīm attīstīt savu nacionālo kino, ieguldīt mūsdienīga nacionālā satura veidošanā, padarīt to redzamāku straumēšanas platformās un nostiprināt jaunāko auditoriju interesi par savas valsts kino.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvija, sekojot lielākajai daļai ES valstu, pie šiem likuma grozījumiem ir strādājusi vairāk nekā četrus gadus. Kino nozares organizācijas atgādina, ka kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) apsveica nozari ar Ministru kabineta lēmumu, kas tika pieņemts Kulberga vadībā un ar premjera atbalstu 7. jūlija valdības sēdē, atbalstot Kultūras ministrijas, Nacionālā kino centra (NKC) un filmu nozares virzīto un ar mediju nozari saskaņoto priekšlikumu par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā.

Likuma grozījumi paredz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem Latvijā – filmu, seriālu un raidījumu straumētājiem – pienākumu turpmāk veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā, paredzot, ka šie līdzekļi tiks novirzīti NKC konkursiem, kuros tiek atbalstīta kvalitatīvu pašmāju filmu un seriālu veidošana.

Saeima šos grozījumus pieņēma 1. lasījumā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 29. septembra sēdē tos vienbalsīgi atbalstīja un virzīja kā steidzamus uz 2. lasījumu, iekļaujot 14. Saeimas 1. oktobra sēdes darba kārtībā.

Organizācijas vērš uzmanību, ka Latvija, ieviešot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kā kompromisu ar audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir izvēlējusies salīdzinoši zemu nodevu – 3,5% – un elastīgu modeli, kas paredz pienākumu vai nu iegādāties nacionālos kino darbus, vai arī maksāt NKC nodevu, ja platforma tirgus vai citu apsvērumu dēļ nevēlas šos darbus iegādāties. Likuma grozījumi un direktīvas ieviešana vienādi attiecas uz visiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem – gan Latvijas, gan ārvalstu.

Vēstulē ir atsauce uz Ministru prezidenta interviju ar Kulbergu, kurā minēts, ka Ministru prezidents aicinās vērtēt atteikšanos no straumēšanas platformu nodevas, "lai nebojātu attiecības ar stratēģiskajiem partneriem". Kino nozares organizācijas skaidro, ka šī nodeva ir ieviesta lielākajā daļā ES valstu un citviet tās neieviešana nav tikusi pamatota ar stratēģiskās partnerības apsvērumiem.

Kino nozares organizācijas norāda, ka aģentūras LETA publikācijās iecere atteikties no straumēšanas platformu nodevas saistīta ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizītes laikā ASV notikušo tikšanos ar "Warner Brothers" pārstāvjiem, kuri pauduši interesi par sadarbību ārvalstu investīciju piesaistē un ārvalstu filmu uzņemšanā Latvijā.

Organizācijas uzsver, ka ārvalstu filmu uzņemšanai vajadzīgo investīciju piesaiste un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešana ir divi atsevišķi jautājumi ar atšķirīgiem mērķiem. Vēstules autoru ieskatā izstrādātie likuma grozījumi nav saistīti ar "Warner Brothers" vēlmi nākotnē filmēt Latvijā un neietekmē šīs iespējas.

Latvijas Kinoproducentu asociācija, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Latvijas Kinorežisoru ģilde kopā ar NKC pārstāvjiem vēlas pēc iespējas ātrāk tikties ar premjeru, lai uzklausītu viņa argumentus un redzējumu gan par priekšlikumu atlikt ilgstoši izstrādātos likuma grozījumus, gan par pausto ideju, ka valdībai "vairāk vajag fokusēties uz kino nozares attīstības atbalstīšanu".

Jau rakstīts, ka Kulberga ieskatā valdībai būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētā straumēšanas platformu nodokļa un tā vietā vairāk fokusēties uz kino nozares attīstības atbalstīšanu. Premjers atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt, vai ieguvumi no šāda nodokļa atsver iespējamos riskus attiecībās ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem.

Kulbergs uzskata, ka potenciālie ieņēmumi no nodokļa būtu salīdzinoši nelieli, savukārt nozīmīgākus ieguvumus Latvijai varētu sniegt ārvalstu filmu producentu interese par filmēšanu valstī. Viņš atgādināja, ka Valsts prezidents vizītes laikā ASV ticies ar filmu industrijas pārstāvjiem, tostarp "Warner Brothers", kuri izrādījuši interesi par sadarbības iespējām.

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija septembra beigās galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus, kas paredz audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem ik gadu ieguldīt vismaz 3,5% no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem vietējā audiovizuālā satura veidošanā. Regulējuma mērķis ir veicināt Latvijas filmu un seriālu ražošanu un nodrošināt plašāku vietējā satura pieejamību straumēšanas platformās.