Cik bažīgiem mums jābūt par noslēpumaino darbinieces nāvi Krievijas mēra institūtā?

Šobrīd zināms, ka 28 gadus vecā laboratorijas darbiniece mirusi no nezināmas izcelsmes pneimonijas. Aizdomas par plaušu mēri vēl nav apstiprinātas.

Krievijas mediji, kas sevi pozicionē kā neatkarīgus, ziņo par gandrīz 200 cilvēkiem, kas šobrīd tiek novēroti.

Kas līdz šim zināms?

Nepārbaudīta informācija liecina, ka sieviete varētu būt saslimusi pēc tam, kad saplīsa mēģene ar slimības izraisītāju, vai arī pēc ekspedīcijas uz reģionu, kur mēris dabiski sastopams savvaļas grauzēju vidū.

Mirusī sieviete, kuru Krievijas mediji identificējuši kā Darju, nesen bija apmeklējusi Burjatijas reģionu pie Mongolijas robežas.

Mēra baktērija Yersinia pestis, kas 14. gadsimtā Eiropā Melnās nāves laikā nogalināja līdz pat pusei iedzīvotāju, šajā apvidū sastopama grauzēju, tostarp murkšķu, populācija.

Sibīrijas un Tālo Austrumu Pretmēra institūts tika dibināts pirms vairāk nekā 100 gadiem, reaģējot uz mēra uzliesmojumu pagājušā gadsimta 20. gados.

Maskava gan pirmdien noraidījusi mediju ziņoto, ka Sibīrijā laboratorijas tehniķe mirusi no mēra, uzsverot, ka pēcnāves izmeklējumos šī slimība nav konstatēta.

Irkutskas reģiona gubernators Igors Kobzevs pirmdien paziņoja, ka īpaša ekspertu komisija, veicot pārbaudi reģionā, konstatējusi, ka "nāves cēlonis bija pneimonija ar nenoteiktu etioloģiju". Viņš platformā "Telegram" paziņoja, ka Krievijas sabiedrības veselības uzraudzības dienests "Rospotrebnadzor" pēc veiktajiem testiem ir konstatējis, ka "jaunās sievietes bioloģiskajos paraugos netika atrasti mikroorganismi, kas saistīti ar viņas profesionālo darbību".

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs aicināja iedzīvotājus "neklausīties dažādās baumās", bet paļauties uz "Rospotrebnadzor" oficiālajiem paziņojumiem.

Tramps: Nopietni sekojam līdzi notikušajam

Notikušais nonācis arī ASV prezidenta Donalda Trampa redzeslokā, viņš paziņojis, ka "ASV ļoti nopietni seko līdzi notikušajam."

Atbildot uz jautājumu par mēra izplatīšanās risku no Krievijas, Tramps sacīja, ka ar Kremli par šo jautājumu nav runājis.

"Man nepatīk redzēt, ka viņiem ir šāda problēma," viņš teica, piebilstot: "Mēs palīdzēsim. Mēs vienmēr palīdzēsim ikvienam, kam ir šāda veida problēmas."

Savukārt ASV valsts sekretārs Marko Rubio norādīja, ka Vašingtona rūpīgi uzrauga situāciju bažās, ka šis incidents varētu veicināt plaušu mēra izplatīšanos, tomēr pašlaik nav pamata panikai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par "iespējamo mēra gadījumu Krievijā", Rubio sacīja: "Šķiet, ka laboratorijā bija darbiniece, kura inficējās, un pastāv bažas, ka infekcija varētu būt izplatījusies vismaz institūta iekšienē. [..] Ja kaut kas tāds izkļūst ārpus kontroles, tas var izplatīties ļoti ātri. Tāpēc mēs situāciju rūpīgi vērojam. Nedomāju, ka tas rada trauksmi, taču tas noteikti prasa uzmanību un pastāvīgu uzraudzību, ko arī darām," viņš piebilda.

SPKC: Mēra izplatības risks Latvijā vērtējams kā ļoti zems

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) mierina, ka – pat tad, ja mēri apstiprinātu, tā izplatības risks Latvijā būtu ļoti zems, jo savlaicīga izolēšana un ārstēšana ar antibiotikām ļauj slimību ierobežot.

SPKC vērš uzmanību, ka medijos izskanējusī informācija par cilvēka nāves gadījumu, kas, iespējams, saistīts ar plaušu mēri, kā arī par plaša mēroga karantīnas pasākumu ieviešanu pagaidām nav oficiāli apstiprināta kompetentajās starptautiskajās institūcijās – Pasaules Veselības organizācijā un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā.

SPKC

Ja arī mēra gadījums Krievijā tiktu laboratoriski apstiprināts, infekcijas starptautiskās izplatības risks, tostarp Latvijā, būtu vērtējams kā ļoti zems. Mūsdienās savlaicīga diagnostika, pacientu izolēšana, kontaktpersonu uzraudzība un efektīva antibiotiku terapija nodrošina iespēju sekmīgi ierobežot mēra izplatību un novērst plašākus uzliesmojumus

SPKC norāda, ka nepārtraukti seko līdzi informācijai par iespējamu mēra gadījumu Krievijā, kā arī citiem potenciāliem starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumiem, lai nepieciešamības gadījumā laikus izvērtētu riskus un organizētu atbilstošus infekcijas slimību profilakses un kontroles pasākumus.

SPKC vērš uzmanību, ka mēra izplatības risks Latvijā vērtējams kā ļoti zems.

Plašāk šeit: https://t.co/u2ncir79Nx

— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) October 5, 2026

"Mūsdienās mēris vairs nav globāla problēma, kā tas bija vēsturē, taču slimība nav izskausta. Tās dabiskie perēkļi joprojām pastāv," norāda SPKC.

Pēc jaunākajiem PVO datiem laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam sešas valstis divos PVO reģionos ziņoja par laboratoriski apstiprinātiem cilvēku mēra gadījumiem: Kongo Demokrātiskā Republika, Kenija, Madagaskara un Uganda Āfrikas reģionā, kā arī Ķīna un Mongolija Klusā okeāna rietumu reģionā. Kopumā šajās sešās valstīs tika reģistrēti 3847 no 3860 visā pasaulē ziņotajiem iespējamiem mēra gadījumiem.

Cik bažīgai jābūt pasaulei par mēra risku?

Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka risks sabiedrībai kopumā pašlaik šķiet zems, raksta "CNN".

Pensilvānijas štata universitātes veselības centra infektologs Rutulu Dalalu skaidro: cilvēki, kuri saslimst ar plaušu mēri, ļoti ātri sāk justies slikti, un tas var palīdzēt ierobežot slimības tālāku izplatīšanos.

"Šādiem cilvēkiem ir ļoti grūti pat staigāt vai veikt ikdienas aktivitātes, nemaz nerunājot par ceļošanu," sacīja Dalals. Simptomi var parādīties jau 24 stundas pēc inficēšanās.

Viņš arī norādīja, ka starp Krieviju un ASV nav tiešu lidojumu, tādēļ cilvēkam, kurš būtu inficējies, visticamāk, simptomi parādītos vēl pirms nokļūšanas ASV.

"Protams, jābūt piesardzīgiem un šo risku nevajadzētu pilnībā ignorēt. Mūsdienās pasaule ir kā mazs ciemats, mēs visi esam savstarpēji saistīti. Taču pašlaik, salīdzinot ar to, ko redzējām Covid-19 pandēmijas laikā, šīs situācijas mērogs nav tik liels un, cerams, tā arī paliks ierobežota," viņš teica.