Uz saturu

Bojā kameras, griež žogu un bēg: robežsardze vēlas efektīvāk vērsties pret pārkāpējiem

Līdz šim brīdim no nelegālas iekļūšanas Latvijā jau atturēti vairāk nelegālie imigranti nekā pērn visa gada laikā, turklāt šogad arī trīskāršojies infrastruktūras bojāšanas gadījumu skaits uz robežas ar Baltkrieviju. Valsts robežsardze tādēļ vēlas, lai tiktu paplašinātas viņu tiesības bez brīdinājuma izmantot ieročus un citus spēka līdzekļus, lai šādus uzbrukumus atturētu. Kādēļ tas ir svarīgi, un kāda ir situācijas Latvijas austrumu pierobežā?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs situāciju uz mūsu austrumu robežas pārzina ļoti labi. Nemitīgs darbs, lai atturētu nelegālos imigrantus šeit nu jau ilgst vairāk nekā 5 gadus. Mēģinājumi iekļūt valstī šobrīd ir dažādi – nelegālie migranti meklē jebkuru spraugu, caur kuru varētu iekļūt Latvijā.

Valdis Jukšs
Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks

"Ūdens viņus neaptur. Viņi izlien, protams, kamerā mēs to fiksējam, un tad notiek pakaļdzīšanas un vajāšana. Tāpēc mums ir izdevīgi, ka viņi nemaz caurteku nevar izmantot. Tagad mēs redzam, ka viņa nav izgriezta un nav izmantota."

Tāpat nu jau gadiem ilgā problēma – regulāri tiek bojāts žogs.

Valdis Jukšs
Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks

"Viņi pieliek kāpnes pie žoga un mēģina kāpt. Protams, dzeloņdrātis tiek saplacinātas un sabojātas. Šajā posmā ir atjaunotas. Un to viņi dara pārsvarā aiz kameras. Viņiem ir aprēķins, ka no tās iepriekšējās kameras būs liels attālums un šeit netiks pamanīti."

No 173 kilometru garās Latvijas-Baltkrievijas robežas ar video novēršanu šobrīd aprīkoti jau 130 kilometri. Taču šogad ar vien biežāk tiek bojātas tieši kameras un cita robežas infrastruktūra. Līdz šim konstatēts jau 61 šāds bojāšanas gadījums, kamēr visā pagājušajā gadā tādu bija 23 – tātad pieaugums teju trīskāršs.  Valsts robežsardzes novērojumi liecina – infrastruktūras bojāšana notiek plānoti un, visticamāk, ar Baltrievijas režīma atbalstu.

Valdis Jukšs
Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks

"Tie pārkāpēji, sabotāžas veicēji nāca iekšā Latvijā, izgriežot caurumu žogā. Nāca ne viens, bet vairāki. Divi veic novērošanu, trešais bojā infrastruktūru, kameru vai skapi. Un tiklīdz pamana robežsargus vai karavīrus, ātri aizskrien atpakaļ uz Baltkrieviju."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tādēļ, lai pret šādiem sabotāžas veicējiem varētu vērsties efektīvāk, Iekšlietu ministrija tagad rosina paplašināt robežsargu un karavīru tiesības bez brīdinājuma izmantot šaujamieročus. Robežsardzē uzskata, tas ir nepieciešams, jo pašreizējā procedūra faktiski nozīmē, ka ieroci drīkst lietot tikai gadījumā, ja robežas pārkāpējas vai infrastruktūras bojātājs apdraud amatpersonas dzīvību.

Valdis Jukšs
Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks

"Nepieciešams veikt brīdinājumu mutiski, pēc tam brīdinājuma šāvienu gaisa un tad tikai mērķtiecīgu šāvienu. Un tikai tad, ja uzbrūk. Un pa to laiku pārkāpējs, var teikt, sabotāžas veicējs, viņš nozūd Baltkrievijā atpakaļ."

Tomēr iecerētās likuma izmaiņas Saeimā izraisījušas domstarpības. Tām iebilst vairākas organizācijas, kuras uzskata, ka piedāvātā norma par ieroču pielietošanu ir pārāk plaša un var radīt augstu tiesvedību riskus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tādēļ šobrīd diskusijas vēl turpinās.

Tikmēr spiediens uz Latvijas-Baltkrievijas robežu nemazinās. Lai gan kopš operācijas "Vilkatis" sākuma situācija ir nedaudz stabilizējusies, šogad no iekļūšanas Latvijā jau atturēts vairāk nelegālo migrantu nekā pērn visa gada laikā. Turklāt robežsardze novērojusi, ka arī Baltkrievijas režīms turpina darīt visu, lai šo spiedienu saglabātu. Piemēram, novērots, ka savu žogu izbūvējusi arī Baltkrievija, lai pierobežā sadzītajiem migrantiem nebūtu atkāpšanās ceļa.

Valdis Jukšs
Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks

"Baltkrievijas iekšienē aptuveni kilometra attālumā, citās vietās varbūt tuvāk, ir izveidots vēl viens žogs. Ar mērķi, lai migranti nebūtu nekontrolēti. Migranti tiek pieskatīti, lai viņi brīvi nepārvietotos pa visu Baltkrievijas teritoriju. Pastāvīgs spiediens. Un tas migrants, kurš varbūt arī vēlas atgriezties savā mītnes zemē, viņiem tāda iespēja tiek liegta."

Vienlaikus Valsts robežsardzē prognozē, ka rudens iestāšanās un gaidāmā ziema varētu dot nelielu atelpu. Aukstajos un mitrajos laikapstākļos migrantiem ir grūtāk uzturēties nometnēs robežas tuvumā, tādēļ varētu samazināties arī mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot robežu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm