Lauksaimnieki grimst dubļos un rēķinos – šis gads bijis vēl viens smags pārbaudījums nozarei
Nedēļas sākumā TV3 Ziņas viesojās Valmieras pusē, kur, spītējot klimatiskajiem izaicinājumiem, pilnā sparā noritēja griķu kulšana. Citviet Latvijas zemnieki, netipiski vēlu, vēl lūkoja iesēt ziemājus, bet Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sācis kopsavillkt, kāda bijusi šīs sezonas ražība.
Ziemas kvieši, vasaras kvieši, vasaras mieži, auzas, rudzi. Apkopojot datus par tonnām uz hektāru no pirmajām aptuveni 50 saimniecību, redzams manāmi labāks veikums nekā gadu iepriekš. Ar ziemas rapsi gan sliktāk, zirņi un lauku pupas plusos.
Graudaugu un pākšaugu kopējā ražība šogad varētu būt par saviem 15% augstāka nekā pērn, bet "Zemnieku Saeimā" atīzst, ka lauksaimniekiem gads tik un tā bijis smags. Ražas apmērs ir tikai viena lieta, tā jāizaudzē, jāsavāc un pēc tam arī jāpārdod. Dārgākas izejvielas, nelabvēlīgi laikapstākļi.
"Tiem, kuriem varbūt ir bijusi mazliet labāka raža, būs iespēja varbūt nosegt pagājušā un aizpagājušā gada saistības pret izejvielu piegādātājiem, pret bankām. Tur varbūt ir lielāka cerība, bet daļai nebūs labi. Mēs redzam, ka no nozares sāk iziet pamazām saimniecības."
Savā apkopojumā Lauku konsultāciju centrs īpaši izcēlis ražīguma reģionālo dalījumu, kurā pozitīvi iekrāsojas Kurzeme un Zemgale.
Zemgale, protams, neizbrīna. Izsenis slavena ar savu labo zemi un labajām ražām. Piemēram, Jelgavas novadā gandrīz puse vietējo uzņēmumu ir tieši zemnieku saimniecības, un teju 70% visas vietvaras teritorijas izmanto konkrēti šim mērķim. Latgalē un Vidzemē situācija sūrāka.
Arī Lauku konsultāciju centrā akcentē, ka apvienojumā ar minerālmēslu un degvielas dārdzību zemāka ražība ietekmē to, vai zemnieks beigās vispār savelk kopā. Te stāsts gan par augsni kā tādu, gan par klimatu.
"Pēdējās lietusgāzes, kas bija, jo tur viss notiek pāris nedēļas vēlāk, tieši Vidzemei un Latgalei pārgāja pāri. Tas jau ir ceturtais gads, kad klimats ietekmē. Tas ir risks, kas zemniekiem ir reāli jāievērtē, ko darīt, kādā veidā. Mēs redzam arī kartupeļu nozarē ļoti labas ražas prognozes. Ir labas ražas kartupeļiem, bet novākt laukā traucē klimatiski apstākļi."
Provizoriskie dati par faktisko kartupeļu ražu vēl nav iegūti, pārāk maz saimniecību ziņojušas. Jau izskan, ka līdz Jāņiem Latvijā savu kartupeļu varētu nepietikt. Mitrie laikapstākļi apgrūtina gan uzglabāšanu, gan novākšanu.
"Situācija – pa lauku brauc traktors, kas velk pieāķētu kartupeļu kombainu, un tad ir vēl otrs traktors, kas velk to pirmo traktoru, jo savādāk nevar. Ir muļļāšanās pa dubļiem. Tā raža ir jāvāc. Cerība, ka bišķiņ palicis sausāks, varbūt kaut kur uzsals, un varēs vēl viņus vākt."
Šis viss neiezīmē labu ainu arī patērētājiem.
"Pārtika būs pieejama, par pieejamību nav, ko uztraukties, bet uz cenām tas atsauksies. Degvielas cenas viennozīmīgi atsauksies. Degvielas cenas sektorā – tas visus skar. Pašlaik degvielas cenas ir tādas, ka daudzi zemnieki domā rudenī zemi neart, varbūt Tramps uz pavasari nomierināsies, kaut kas sakārtosies, un tad zemi apars. Degvielas cenas pašlaik ir nāvējošas zemniekiem, daudziem."
Pilna aina par to, kāds šis gads bijis lauksaimniekiem, gaidāma decembrī, janvārī, kad raža būs pārdota, krājumi torņos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
