Spītējot pārmitriem laukiem, sākusies aktīva griķu kulšana

Kombains uz lauka ir skats, ko ierasti ir redzēt augustā, kad Latvijā labības kulšana rit pilnā sparā. Taču ar griķiem ir citādāk – tos ierasti kuļ pēc pirmajām rudens salnām, tādēļ tieši šonedēļ arī norit aktīvākā griķu kulšana.

Mārtiņš Gaiķēns ir bioloģiskais lauksaimnieks no Valmieras puses, un šogad viņam jānovāc teju 70 hektāru griķu, kurus viņš tirgos kā sēklas materiālu. Aptuveni puse ražas jau nokulta, bet otra puse vēl ir uz lauka. Lai darbi ritētu raitāk, šodien palīgā atsaukts vēl viens kombains. Taču ilgi nav jāgaida, līdz darbi apstājas.

Traktors vajadzīgs, jo pārmitrajā laukā otrs kombains ir iestidzis. Mārtiņš pats pārsēžas pie traktora stūres, lai mēģinātu kolēģi izvilkt, taču arī tas beidzas nesekmīgi.

"Es sapratu, ka man tas traktors grimst vairāk nekā tas kombains. Un tagad būs jāmeklē citi risinājumi. Būs jābrauc pie kaimiņiem, jāsaka, lai brauc ar dubultratiem vai kas tāds. Jo lielam kombainam lielas problēmas, kad viņš iegrimst, ar parasto nevar izvilkt. Šis laikam ir labs piemērs, cik tā zeme ir mitra šobrīd. Viņa ir mitra. Nekad šajā laukā nav bijušas problēmas ar nokulšanu. Un šis gads ir izaicinājums. Citur, kur grimst, var nokult, bet lauki, kuri parasti labi ir bijuši, šobrīd grimst," pauž Mārtiņš.

Saimnieks gan saka – ja citus gadus daļu griķu varētu arī atļauties atstāt uz lauka, tad šogad tas būtu neprāts. Birums ir labs un arī griķu iepirkuma cenas tik iepriecinošas, ka ir vērts cīnīties par katru hektāru.

"Raža ir laba, norma ir izpildīta, un tagad kuļam jau to, kas iet tīri peļņā iekšā. Un gribam savākt katru hektāru, jo uz hektāru ir pie divām tonnām ražas, un cena ir 700 pat pārtikas griķiem bioloģiskajiem, un negribas atstāt neko uz lauka. Citreiz, ja tā cena galīgi nokritusies, tad nemuļļājas pa dubļiem, bet šoreiz ir – grūtāk ir, bet cena ir laba," teic Mārtiņš.

Turklāt augstas cenas šogad ir ne tikai sēklas materiālam, bet arī pārtikas griķiem. Lauksaimniecības kooperatīva "Daiva" vadītājs Arnis Ķibers norāda, ka to iepirkuma cena gada laikā pieaugusi par aptuveni 50%.

"Īsti rekordi vēl nav sasniegti, kādi ir bijuši kādus gadus atpakaļ, kad bija galīgs kosmoss, ir bijis līdz 1000 eiro tonnā. Šobrīd viņi ir uzkāpuši līdz 600 eiro, kas salīdzinoši ar pagājušo gadu arī ir ļoti daudz," norāda Ķibers.

Pārmitrā augsne gan ne tikai apgrūtina pēdējās ražas novākšanu, bet arī izjaukusi daudzu zemnieku plānus par ziemāju sēju. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs prognozē, ka mitruma dēļ daudzi lauki tā arī paliks neapsēti, un nākamgad tajos nāksies sēt vasarājus, kas nozīmē gan potenciāli mazāku ražu, gan lielākus riskus.

"Salīdzinot vasaras kviešus ar ziemas kviešiem, ražīgums ir krietni zemāks. Arī vasaras kviešus vairāk ietekmē sausums. Ziemājus tas vasaras sausums mazāk ietekmē, jo viņi jau ir sadīguši, sacerojuši rudenī, zeme ir nosēdusies un mitrums ilgāk uzturas un tik ātri neiztvaiko," saka Ķibers.

Tādēļ zemnieki jau tagad cer, ka nākamais pavasaris un vasara būs ar labvēlīgiem laikapstākļiem.  Tikmēr Mārtiņa Gaiķēna griķu laukos cīņa ar dubļiem ir ar veiksmīgām beigām. Kad jau esam devušies prom, Mārtiņš atsūta video, ka iestigušo kombainu izdevies izvilkt.