Eiropas karstākā vasara iznīcina Slovēnijas augstākā kalna pēdējo ledāja fragmentu
Slovēnijas augstākajā virsotnē Triglavā pilnībā izzudis pēdējais ledāja fragments. Zinātnieki apstiprinājuši, ka pēc rekordkarstās vasaras no Triglava ledāja vairs nav saglabājies neviens ledus laukums, noslēdzot vairāk nekā gadsimtu ilgu sarukšanas procesu. Pētnieki to uzskata par vēl vienu spilgtu klimata pārmaiņu ietekmes piemēru Alpu reģionā, vēsta "The Guardian".
Triglava ledājs savulaik bija viens no Slovēnijas pazīstamākajiem dabas objektiem. Vēsturiskie dati liecina, ka 19. gadsimta vidū tas aizņēma aptuveni 40 hektārus lielu platību.
Līdz 1946. gadam, kad tika veikti pirmie zinātniskie mērījumi, tā platība bija sarukusi līdz 14 hektāriem. Savukārt laikā no 1983. līdz 2003. gadam ledājs zaudēja 93% savas platības.
Pēdējos gados no ledāja bija palikuši tikai atsevišķi ledus laukumi. Šomēnes uzņemtās fotogrāfijas apstiprinājušas, ka arī pēdējais ledus ir izkusis.
Antona Melika Ģeogrāfijas institūta direktors Matija Zorns norāda, ka Triglavam Slovēnijas sabiedrībā ir īpaša nozīme. "Triglavs ieņem centrālu vietu Slovēnijas nacionālajā identitātē," viņš skaidro.
Pēc viņa teiktā, ledāja izzušana nozīmē ne tikai dabas objekta zaudējumu, bet arī svarīga klimata pārmaiņu indikatora pazušanu. "Katru gadu zināju, ka ledus būs arvien mazāk. Taču katru gadu biju šokēts par to, cik daudz ledus bija pazudis," atzinis Zorns.
Viņš stāsta, ka vēl 2002. gadā pētnieki no ledāja ieguvuši piecus metrus dziļu ledus paraugu analīzēm, bet jau nākamajā gadā tajā pašā vietā zem kājām vairs bijis nevis ledus, bet gan klints.
Pētnieki norāda, ka Triglava ledāja liktenis nav unikāls. Pēdējo gadu laikā Eiropas Alpus regulāri piemeklējuši rekordkarsti periodi, kurus zinātnieki saista ar cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Šveices glaciologi nesen secinājuši, ka pēdējo piecu gadu laikā valstī izzudusi gandrīz piektā daļa ledāju ledus. Vien 2026. gadā ledus apjoms sarucis par 5,5%.
Jāatgādina, ka šī vasara Rietumeiropā kļuva par karstāko novērojumu vēsturē, un iepriekš publicēti pētījumi liecināja, ka karstuma viļņi Eiropā šovasar varētu būt prasījuši vairāk nekā 50 000 dzīvību.
Glaciologs un kalnu gids Miha Pavšeks, kurš gadiem ilgi pētījis Triglavu, atzīst, ka ledāja izzušana viņam ir arī personisks pārdzīvojums. "Daba mainās mūsu acu priekšā," viņš sacījis, piebilstot, ka sabiedrība joprojām nepietiekami nopietni uztver notiekošās pārmaiņas. "Līdz ar ledāja kušanu arī daļa no manis aiziet prom," atzīst Pavšeks.
Viņš atceras fotogrāfiju, kurā viņa vecāki pie ledāja redzami 1957. gadā. "Cilvēki domāja, ka dažas lietas ir mūžīgas. Acīmredzot ledāji tādi nav," viņš piebildis.
Zinātnieki norāda, ka Slovēnijā joprojām saglabājas neliels ledāja laukums Skutas kalnā. Tas atrodas ēnainākā vietā, tāpēc, visticamāk, izdzīvos vēl dažus gadus.
Tikmēr Triglava apkārtnē pētnieki atklājuši ledu alās zem kalna, kas kļuvušas pieejamas pēc ledāja atkāpšanās. Tomēr tas vairs nav uzskatāms par ledāja turpinājumu.
