Karstums Eiropā šovasar prasījis vairāk nekā 50 tūkstošus dzīvību
Šā gada rekordkarstā vasara Eiropā varētu būt kļuvusi par nāvējošāko šajā gadsimtā. Divi jauni zinātniski pētījumi liecina, ka vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku Eiropas pilsētās miruši ar karstumu saistītu iemeslu dēļ, turklāt aptuveni divas trešdaļas šo nāves gadījumu tiek saistītas ar cilvēku izraisītajām klimata pārmaiņām, vēsta "Politico".
Pētījumus publicējis zinātniskais žurnāls "Nature Health", un tos veikuši Londonas Imperiālās koledžas un Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas pētnieki. Analizējot datus no 854 pilsētām Eiropas Savienībā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un Šveicē, zinātnieki secinājuši, ka šovasar ar karstumu saistīto pārmērīgo nāves gadījumu skaits pārsniedzis 50 000. Aptuveni 32 000 no tiem saistīti ar klimata pārmaiņu izraisītu temperatūras pieaugumu.
Pētījuma vadošā autore Klēra Bārnsa no Londonas Imperiālās koledžas norāda, ka šī vasara, visticamāk, bijusi smagākā karstuma izraisītās mirstības ziņā daļā Eiropas vēsturisko novērojumu laikā. "Mēs varam būt diezgan pārliecināti, ka 2026. gada vasara, visticamāk, bijusi sliktākā reģistrētā karstuma izraisītās mirstības ziņā lielā daļā Eiropas," saka Bārnsa.
Viņa piebilst, ka skaitļi atgādina par arvien nopietnāko ietekmi, ko uz sabiedrības veselību atstāj karstākas un ekstremālākas vasaras. "Aiz šīs statistikas ir reāli cilvēki, kuru dzīvības ir zaudētas, un ģimenes, kas sēro," uzsver pētniece.
Pētījuma autori norāda, ka patiesais upuru skaits, visticamāk, ir vēl lielāks, jo analīzē tika iekļautas tikai pilsētas, nevis lauku teritorijas. Īpaši postošs bijis jūnija beigu karstuma vilnis, kura laikā Eiropā tika pārspēti vairāki temperatūras rekordi. Zinātnieku aplēses liecina, ka gandrīz trešdaļa visu šīs vasaras karstuma izraisīto nāves gadījumu notikusi tieši šajā periodā.
Visvairāk cietuši gados vecāki cilvēki. Pētījuma līdzautors Garifaloss Konstantinudiss norāda, ka cilvēki vecumā virs 85 gadiem veidojuši aptuveni pusi no visiem aplēstajiem nāves gadījumiem. Vienlaikus viņš uzsver, ka karstuma radītie riski nav skāruši tikai seniorus.
"Pat vecuma grupā no 20 līdz 44 gadiem mēs lēsām vairāk nekā 800 pārmērīgus nāves gadījumus," saka pētnieks. Kopumā starp šīs vasaras upuriem bijuši arī aptuveni 6000 cilvēku, kuri bija jaunāki par 65 gadiem.
Jaunie dati būtiski pārsniedz iepriekš fiksētos rekordus. Pētnieki norāda, ka līdz šim par īpaši postošiem tika uzskatīti 2022. un 2003. gada karstuma viļņi, kad tika lēsti attiecīgi aptuveni 29 000 un 28 000 ar karstumu saistīti nāves gadījumi. Salīdzinājumā ar tiem 2026. gada vasara izceļas kā līdz šim nāvējošākā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
