Karstuma vilnis Eiropai draud ar milzu rēķinu: eksperti brīdina par zaudējumiem ekonomikā

Pašreizējās ekonomistu prognozes: karstuma viļņu dēļ Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par kopumā 180 miljardiem eiro. Savukārt Lielbritānijas vides domnīca "Verdant" nesen paziņoja, ka karstums ekonomikai līdz jūlija beigām jau izmaksājis 4,4 miljardus sterliņu mārciņu.

Pētījumi liecina, ka darba ražīgums mēdz samazināties, kad gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādus pēc Celsija. Kā karstuma viļņi ietekmējuši vairākas lielākās kontinentālās Eiropas ekonomikas? To aplūkoja "Triodos" analītiķi, kas novērtējuši karstuma ietekmi uz katru valsti, ņemot vērā vairākus faktorus, tostarp neparasti karsto dienu skaitu.

Francija

Papildus plašajiem mežu ugunsgrēkiem viens no lielākajiem izaicinājumiem Francijas ekonomikai ir enerģijas ražošanas kritums, kas uzņēmumiem rada arī augstāku cenu spiedienu.

Vairāk nekā divas trešdaļas Francijas elektroenerģijas tiek saražotas atomelektrostacijās. Ja ūdens temperatūra upēs pie šīm stacijām kļūst pārāk augsta, tās vairs nevar novadīt tajās lieko siltumu un ir spiestas pārtraukt darbību. Piektdien, temperatūrai atkal strauji pieaugot, līdz pat 15% Francijas kodolenerģijas jaudas bija paredzēts atvienot no tīkla.

"Triodos" ekonomisti uzskata, ka Francija varētu būt viena no vissmagāk skartajām Eiropas ekonomikām, jo karstuma dēļ IKP varētu samazināties par 1,4 procentpunktiem, iegrūžot ekonomiku recesijā.

Tas varētu vēl vairāk saasināt Francijas budžeta problēmas. Parīze jau tagad aizņemas līdzekļus par augstāko procentu likmi pēdējo 15 gadu laikā, kamēr valstī turpinās politiskās diskusijas par nodokļiem un budžeta izdevumiem.

Vācija

Zemais ūdens līmenis Donavā un Reinā šovasar atklājis daudz sen aizmirstu priekšmetu, tostarp nacistu karavīru skeletus un nesprāgušu Otrā pasaules kara bumbu.

Tomēr Reina ir arī viens no svarīgākajiem kravu pārvadājumu maršrutiem Eiropā. Konsultāciju uzņēmuma Oxford Economics ekonomisti uzskata, ka tieši tas ir lielākais karstuma viļņu radītais drauds Vācijas ekonomikai.

"Reina pārvadā lielāko daļu Vācijas iekšzemes ūdensceļu kravu, īpaši ogles, jēlnaftas, gāzes un pārstrādātu produktu, kas ir būtiski ražošanas ķēdes sākumposmā," norāda eksperti.

Seklākajā Reinas vietā pie Kaubas pilsētas uz rietumiem no Frankfurtes ūdens līmenis nokrities krietni zem kritiskās robežas. Nācies samazināt kravu apjomu, un kuģu satiksme gandrīz apstājusies.

Lasi arī: Eiropas upes izžuvušas tik ļoti, ka tas redzams pat no kosmosa

Vācijas Ķīmijas rūpniecības asociācijas vadītājs Volfgangs Grosse Entrups aģentūrai "Reuters" sacīja, ka "trauksmes zvani skan ļoti skaļi: ārkārtīgi zemais ūdens līmenis arvien vairāk noslogo loģistiku un piegādes ķēdes".

Šie sarežģījumi rodas laikā, kad daudzas Vācijas rūpniecības nozares jau izjūt spiedienu lētākas konkurences dēļ no Ķīnas.

Tomēr "Triodos" ekonomisti lēš, ka karstuma kopējā ietekme uz Vācijas IKP būs mazāka nekā Francijā un nepārsniegs vienu procentpunktu.

Spānija

Spānija šogad cietusi visvairāk no postošajiem mežu ugunsgrēkiem. Saskaņā ar pašreizējiem datiem ugunsnelaimēs izdeguši gandrīz 275 000 hektāru teritorijas.

Tomēr eksperti secina – lai arī cilvēku zaudējumi un postījumi ir ļoti smagi, ekonomiskā ietekme varētu būt salīdzinoši neliela, jo tūristu tēriņi vienkārši pārvirzās uz citām vietām.

"Apmaksu karšu dati reģionos, kurus skāruši ugunsgrēki, neuzrāda būtiskus traucējumus ārvalstu tūristu tēriņos, kas liecina, ka tūrisms gandrīz nav cietis," norāda ekonomisti.

Lai gan vietējo iedzīvotāju izdevumi ugunsgrēku laikā samazinājās evakuāciju dēļ, tie dažu dienu laikā pēc ārkārtas situācijas atcelšanas atgriezās gandrīz iepriekšējā līmenī.

Tomēr karstums ietekmē arī Spānijas darba ņēmējus un uzņēmumus. Līdz vasaras beigām valstī varētu būt reģistrētas aptuveni 47 pārmērīgi karstas dienas. "Triodos" prognozē, ka karstums samazinās Eiropas Komisijas prognozēto 2,8% ekonomikas izaugsmi gandrīz par vienu procentpunktu.

Itālija

Tā kā Itālijas ekonomika lielā mērā balstās uz tūrismu un lauksaimniecību, valsts ir īpaši ievainojama karstuma viļņu laikā. Lauksaimnieku organizācija "Coldiretti" apgalvo, ka klimata pārmaiņu sekas pēdējo četru gadu laikā tomātu, olīveļļas, vīna un citu produktu ražotājiem izmaksājušas aptuveni 20 miljardus eiro, kas ir 12,5% no nozares produkcijas vērtības šajā periodā.

Turklāt Itālijā ir vairāk viesnīcu gultasvietu nekā jebkurā citā ES valstī, tādēļ ilgstoši karstuma viļņi var mudināt tūristus izvēlēties vēsākus galamērķus.

Pamatojoties uz īpaši lielo karsto dienu skaitu, "Triodos" lēš, ka Itālija būs otrā vissmagāk skartā ES valsts, zaudējot 1,1 procentpunktu no IKP.

Ilgtermiņā tas var vēl vairāk sarežģīt situāciju ekonomikā, kas jau saskaras ar sabiedrības novecošanos un augstu valsts parādu.

Atsevišķs Itālijas klimata centra pētījums liecina, ka valsts pakļautība karstuma viļņiem un sausumam nākotnē varētu paaugstināt arī procentu likmes, par kādām valdība aizņemas finanšu tirgos.

Polija

Atšķirībā no daudzām Rietumeiropas valstīm Polija ir izņēmums, jo 2026. gadā tajā bijis tikai nedaudz vairāk karstu dienu nekā ierasts. Tas gan nenozīmē, ka valsti karstuma viļņi nav skāruši. Nokrišņu trūkuma dēļ cietušas upes, un, piemēram, zemā Vislas ūdens līmeņa dēļ nācies apturēt atsevišķu elektrostaciju darbību.

Šomēnes Polijas elektroenerģijas tīkla operators bija spiests izmantot ārkārtas pilnvaras laikā, ko premjerministrs Donalds Tusks raksturoja kā "ļoti sarežģītu periodu".

Papildu problēmas radījuši arī transporta un enerģētikas traucējumi citās, smagāk skartajās ES valstīs.

Tomēr "Triodos" analīze rāda, ka Polijas ekonomika šogad joprojām varētu pieaugt par 2,9%, kas ir gandrīz tikpat cik Eiropas Komisija prognozēja pavasarī.