Lielbritānijā no karstuma cieš ne tikai cilvēki, bet arī eži

Jeitas ežu glābšanas centrā rit rīta pārbaudes. Mazos adataiņus uzmanīgi izņem no būriem, apskata, pēc tam svēršanās laiks. "Šogad pie mums nonāk mazi, vientuļi eži, kas savam attīstības vecumam ir daudz par mazu," saka centra dibinātāja Ivonna Koksa, kas visu vasaru rūpējusies par dehidrētiem un izsalkušiem ežiem.

"Izžūst peļķes un dīķi, līdz ar to viņiem kļūst grūtāk atrast ūdeni. Arī zeme sāk izkalst. Ja viņi nevar izrakt augsni, lai atrastu tajā esošās sliekas, kāpurus vai ko citu, viņi sāk arī badoties," saka Koksa.

Pirmais – novērst atūdeņošanos un tikai tad ezi drīkst barot. Kādreiz Apvienotajā Karalistē dzīvoja 30 miljoni ežu, mūsdienās – mazāk par miljonu, tie iekļauti Sarkanajā grāmatā. Ceļi, žogi, aizvien mazāk zaļo teritoriju un tagad šiem draudiem klāt nācis arī karstums.

"Izlikt ārā bļodas ar ūdeni ir ļoti svarīgi — ne tikai ežiem, bet arī putniem un kukaiņiem," bilst centra dibinātāja.

Bet arī pašai dabai ir risinājumi. Kamēr visā Londonā dārzi un parki izkalst, šeit, pateicoties īpašam projektam, viss zaļo. 2023. gadā te tika atgriezti iepriekš pilnībā medībās iznīdētie bebri.

"Tur, kur ūdens ir sekls, bebri jūt nepieciešamību būvēt aizsprostu. Būvējot aizsprostu, viņi izmanto dūņas, baļķus un citas lietas, paaugstinot ūdens līmeni. Šis bebru dīķis rada ūdens baseinu savvaļas dzīvniekiem," saka pilsētvides bebru speciāliste Šeniza Mustafa.

Tiek lolota cerība, ka, klimata pārmaiņām pieņemoties spēkā, bebri varētu palīdzēt ekosistēmām kļūt izturīgākām.