Zinātnieki atklāj: eži dzird skaņas, kuras cilvēks nekad nesadzirdēs

Dabas muzejs par 2025. gada dzīvnieku izvēlas ezi, jo šis savvaļas dzīvnieks ir novērojams arī pilsētvidē.

Latvijā ir divas pēc ārējām pazīmēm ļoti līdzīgas ežu sugas – baltkrūtainais ezis Erinaceus roumanicus un brūnkrūtainais ezis Erinaceus europaeus. Biežāk sastopams baltkrūtainais ezis, jo tā izplatības areālā ir visa Latvijas teritorija. Brūnkrūtainais ezis sastopams reti, galvenokārt Latvijas ziemeļaustrumos.

Ežu dabiskie ienaidnieki ir lapsas, āpši, caunas, meža cūkas, pūces un suņi. Tā kā eži uzturas cilvēku tuvumā, tad tos apdraud arī transporta līdzekļi, kūlas dedzināšana un pesticīdu izmantošana.

Jaunais zinātnieku atklājums varētu mainīt spēles noteikumus dzīvniekam, kura populācija Apvienotajā Karalistē un Eiropā samazinās, norāda Dr. Sofija Rasmusena no Oksfordas Universitātes.

Tas varētu palīdzēt zinātniekiem izstrādāt veidus, kā aizsargāt dzīvniekus, piemēram, no automašīnām, zāles pļaujmašīnām vai trimmeriem, kas tos var nogalināt.

"Es vēlējos izpētīt, vai būtu iespējams izgatavot skaņas atbaidīšanas līdzekļus ezīšiem, jo to skaits Eiropā samazinās. Tāpēc mēs pirmo reizi uzsākām Eiropas ezīša dzirdes mērījumus," stāsta Rasmusens.

Sadarbībā ar bioakustikāņiem, kuri mēra dzīvnieku dzirdi, izstrādāja skaņas ierakstu ar pulsējošām un pīkstošām skaņām, ko atskaņot anestēzētiem ežiem no glābšanas centra.

Pētnieki izmērīja dzīvnieku smadzeņu reakcijas, lai precīzi noteiktu skaņu frekvenci, ko tie var dzirdēt.

"Man par lielu pārsteigumu un prieku mēs atklājām, ka eži var dzirdēt līdz 85 kHz," sacīja Rasmusens.

Cilvēki var dzirdēt līdz 20 kHz, un visas skaņas, kas pārsniedz šo frekvenci, tiek sauktas par ultraskaņu. Kaķi dzird līdz 45 kHz, bet suņu diapazons sniedzas līdz 65 kHz.

Pēc eža auss 3D modeļa izveides zinātnieki atklāja, ka tai ir stingra kaulu ķēde, kas ļauj augstas frekvences skaņām efektīvi iziet cauri, līdzīgi kā sikspārņiem.

"Tas ir pārsteidzoši, jo tas ļauj mums faktiski izveidot mērķtiecīgus skaņas atbaidītājus, kas netraucētu ne mums, ne mūsu mājdzīvniekiem," saka Rasmusens.

Tiek uzskatīts, ka Apvienotajā Karalistē un citās Eiropas valstīs katru gadu ceļu satiksmes negadījumos iet bojā tūkstošiem ežu, un Starptautiskā dabas aizsardzības savienība šo dzīvnieku klasificē kā gandrīz apdraudētu.

Rasmusena cer sadarboties ar uzņēmumiem, lai saprastu, vai varētu izstrādāt audioierīces, kas atbaidītu ežus no automašīnām, zāles pļāvējiem vai trimmeriem.

Dažās automašīnās jau ir uzstādītas ierīces, kas atbaida lielus dzīvniekus, piemēram, briežus.

Automobiļu ražotāju un tirgotāju biedrība (SMMT) apgalvo, ka ultraskaņas svilpes ir "plaši pieejamas" patērētājiem.

"Lai gan šis pētījums liecina, ka tās varētu nodrošināt lielāku aizsardzību ežiem uz mūsu ceļiem, ir nepieciešami detalizētāki pētījumi, lai izprastu to efektivitāti," "BBC News" sacīja SMMT izpilddirektors Maiks Houss.

Rasmusena saka, ka ir nepieciešami vairāk pētījumu, lai izprastu, kuras konkrētās skaņas atbaida ežus.

"Vai viņi baidās no kliedzieniem, vai arī tiem vajadzētu būt kā pulsējošai skaņai," skaidroja Rasmusens.

Būtu arī svarīgi pārliecināties, ka dzīvnieki netiek atbaidīti no dārziem, kas ir kļuvuši par būtisku dzīvotni, paplašinoties cilvēka saimnieciskajai darbībai.

Rasmusens saka, ka pētnieciskais darbs paplašina mūsu izpratni par eža audio pasauli.

Eži varētu arī sazināties.

"Kad eži paiet viens otram garām, ir redzams, ka tie mijiedarbojas. Varbūt tās ir tikai ķīmiskas reakcijas uz otra saošanu," skaidro pētnieks un piebilst: "Bet iedomājieties, ka viņi patiesībā visu laiku pļāpā, un mēs to vienkārši nevarējām dzirdēt."

Pētījums ir publicēts žurnālā "Biology Letters".