Kas notiek ar smadzenēm, ja ikdienā ēdat zemesriekstus? Pētījums atklāj pārsteidzošus rezultātus

Pētījums, kas publicēts žurnālā "Food & Function", tika veikts, piedaloties pētniekiem no Māstrihtas Universitātes medicīnas centra Nīderlandē. Tā mērķis bija noskaidrot, kā regulāra zemesriekstu lietošana ietekmē smadzeņu reakciju uz insulīnu novecošanas procesā.

Eksperimentā piedalījās 31 vesels cilvēks vecumā no 60 līdz 75 gadiem.

Dalībnieki 16 nedēļas katru dienu apēda 60 gramus grauzdētu zemesriekstu, kas bija ar miziņu un bez sāls. Pēc tam pētnieki salīdzināja iegūtos rezultātus ar citu laika posmu, kura laikā dalībnieki zemesriekstus nelietoja.

Uzlabota smadzeņu reakcija uz insulīnu

Rezultāti uzrādīja uzlabojumus tajās smadzeņu labās puslodes zonās, kas reaģē uz insulīnu. To vidū ir hipokamps, parahipokampālais vijums, mēlesveida vijums un mugurējais cingulārais vijums – apgabali, kas iesaistīti atmiņas procesos un citās kognitīvajās funkcijās.

Lai izmērītu šo reakciju, pētnieki ievadīja dalībniekiem insulīnu caur degunu un pēc tam, izmantojot magnētiskās rezonanses attēlveidošanas metodi, balstītu uz arteriālo asiņu marķēšanu, novērtēja asinsplūsmas izmaiņas dažādos smadzeņu apgabalos.

Insulīnam ir nozīme vairākos smadzeņu procesos, kas saistīti ar mācīšanos, atmiņu un nervu šūnu savstarpējo saziņu.

Ar vecumu smadzeņu reakcija uz šo hormonu var kļūt mazāk efektīva; šīs izmaiņas ir saistītas ar kognitīvo spēju mazināšanos novecošanas gaitā.

Tomēr pētnieki nav pierādījuši, ka zemesriekstu lietošana novērš kognitīvo spēju pasliktināšanos vai aptur demences attīstību; viņi vienkārši novēroja izmaiņas tajā, kā konkrēti smadzeņu apgabali reaģē uz insulīnu.

Šie atklājumi papildina tās pašas pētnieku grupas iepriekšējo pētījumu par to pašu uztura intervenci, kas publicēts žurnālā "Clinical Nutrition" 2025. gadā. Tajā tika konstatēts, ka pēc 16 nedēļu ilga perioda kopējā asins plūsma uz smadzenēm palielinājās par 3,6 %, bet verbālā atmiņa uzlabojās par 5,8 %.

Pētnieki uzskata, ka zemesriekstu uzturvērtības sastāvs varētu izskaidrot dažus no šiem efektiem, jo ​​tie satur nepiesātinātos taukus, šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas un bioloģiski aktīvus augu izcelsmes savienojumus, kā arī augu olbaltumvielas.

Zemesrieksti ir arī aminoskābes L-arginīna avots; organisms to izmanto slāpekļa oksīda – savienojuma, kas palīdz regulēt asinsvadu darbību – ražošanai. Šis savienojums savukārt var būt saistīts ar mācīšanās un atmiņas procesiem.

Vai ar zemesriekstu lietošanu uzturā pietiek, lai aizsargātu atmiņu?

Lai noskaidrotu, cik lielā mērā novērotās izmaiņas smadzeņu reakcijā uz insulīnu ietekmē atmiņu un kognitīvās spējas, ir nepieciešami turpmāki pētījumi.

Eksperimentā piedalījās tikai 31 cilvēks, un pētnieku konstatētie rādītāji nav pietiekams pamats, lai ar pārliecību apgalvotu, ka zemesrieksti sniedz aizsardzību pret Alcheimera slimību vai citiem demences veidiem.

Pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu un ilgāku novērošanas periodu palīdzētu precīzāk izprast šo saistību un noskaidrot, vai potenciālie ieguvumi saglabājas ilgtermiņā.