Cik ilgi cilvēks varētu dzīvot, ja apturētu novecošanos?

Somatiskās mutācijas – mutācijas, kas notiek jebkurā ķermeņa šūnā, izņemot dzimumšūnas vai to priekštečus. Parasti speciāli DNS bojājumu labošanas fermenti neļauj mutācijām rasties vai tās izlabo, taču novecošanās procesā šie procesi tiek traucēti, tāpēc ievērojami palielinās somatisko mutāciju biežums, kā arī vēža saslimstības risks.

Tomēr ir zināmi vismaz vēl 10 faktori, kas noveco mūsu organismu un saīsina dzīves ilgumu. Tieši tos izskaust savā pētījumā centās zinātnieki.

Krievijā esošā Skolkovo Zinātnes un tehnoloģiju institūta pētnieku veiktie modelējumi parādīja, ka, novēršot minētos faktorus saskaņā ar optimistisko scenāriju, lielākā daļa cilvēku dzīvotu ne ilgāk par 150–190 gadiem, vēsta LRT.

Tas aptuveni divas reizes pārsniedz pašreizējo cilvēku dzīves ilguma vidējo rādītāju, kas labvēlīgākajos apstākļos sasniedz apmēram 79 gadus, taču joprojām iezīmē stingru robežu cilvēka dzīves ilgumam.

Par novecošanu vainojiet smadzenes

Analizējot savu modeli, zinātnieki ieslēdza un izslēdza dažādus novecošanās procesus un novēroja paredzamo orgānu dzīves ilgumu.

Matemātiski modelējot mūsu iekšējos orgānus un ņemot vērā tikai somatiskās mutācijas, pētnieki konstatēja, ka mūsu maksimālo iespējamo dzīves ilgumu ierobežo daži galvenie orgāni. Lai gan smadzenes neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem orgāniem, atsevišķas to sastāvdaļas var traucēt mums dzīvot daudz ilgāk, nekā mēs dzīvojam tagad.

"Šī pētījuma galvenais secinājums ir tas, ka tika konstatētas nozīmīgas atšķirības starp dažādiem audu tipiem," savā paziņojumā paskaidroja pētījuma autors Jevgēņijs Jefimovs. – Izrādījās, ka galvenie ierobežojošie faktori ir neironi un kardiomiocīti (sirds muskuļa šūnas), kuriem nav spējas dalīties."

"Tajā pašā laikā audi, kam piemīt liela reģenerācijas spēja, piemēram, aknas, var saglabāt savu funkciju tūkstošiem gadu, nepārtraukti atjaunojot šūnas un tādējādi efektīvi neitralizējot mutāciju negatīvo ietekmi," viņš piebilda.

Kā nodzīvot līdz 150 gadiem

Vēl viens interesants šī pētījuma aspekts ir saistīts ar iespēju labāk izprast, kādi faktori kopumā ietekmē novecošanās procesu.

"Mūsu pētījums liecina, ka somatiskās mutācijas ievērojami veicina novecošanos, taču pašas par sevi tās nevar izskaidrot mirstību," apgalvoja viens no raksta autoriem Dmitrijs Kriukovs. Tas nozīmē, ka citi novecošanās mehānismi, piemēram, proteostāzes (spēja kontrolēt proteīnu ražošanu, salocīšanos, kustību un sadalīšanos) zudums, mitohondriju disfunkcija vai epigenētiskas (gēnu regulācijas) izmaiņas līdzīgi ietekmē dzīves ilguma ierobežošanu."

Pēc zinātnieku teiktā, šis pētījums liecina, ka novecošanās process dažādu cilvēku organismos noris atšķirīgi, jo daži orgāni, piemēram, smadzenes un sirds, noveco ātrāk nekā citi. Tas nozīmē, ka centieni pagarināt dzīves ilgumu būtu jāvirza uz galvenajām ķermeņa zonām.

"Šajā kontekstā translācijas šūnu terapija, kas vērsta uz neironu aizstāšanu, varētu būt vienīgais daudzsološais ceļš uz dzīves ilgumu, kas sasniedz 150 un vairāk gadus, pat ja pieņemtu, ka visi pārējie faktori ir neitralizēti," apgalvoja pētnieki.

Vairāk par pētījumu www.nature.com.