VIDEO: valsts vairs nedos naudu internātiem

Otrā pusē ir reformas deformētā un pagalam nepatīkamā puse – tā vien rādās, ka skolotāju algas tiks palielinātas, no nākamā gada pārtraucot finansēt vispārējās internātskolas. LNT Ziņu Top 10 pētīja, cik šokējošs šāds pavērsiens ir šo skolu skolotājiem un skolēniem, kas, piemēram, Mālpilī sabrauc mācīties no 22 novadiem? Un ko tas nozīmē pašvaldībām, kurām ministrija ar vienu roku dod, bet ar otru atņem tik daudz, ka tās internātus vienkārši nevarēs uzturēt?

Pirms 20 gadiem vecajās toreiz Mālpils tehnikuma kopmītnēs tika nodibināta Mālpils internātpamatskola. Pašlaik šeit mācās uz dzīvo bērni no 22 Latvijas novadiem. Vasaru gan lielākā daļa no viņiem pavada mājās, bet šeit vēl ir palikuši tie, kas gatavojas eksāmeniem.

9. klases audzēkņi vakarā kopā ar skolotāju gatavojas vēstures eksāmenam. Katram no 125 internātskolas audzēkņiem ir savs, bieži vien skumjš stāsts, kā viņi šeit nonākuši. Mālpilī mācās tie, kas neiedzīvojās citās skolās, savās ģimenēs, daudzi pat bija sākuši klaiņot.

Mālpils internātpamatskolas audzēknis Ņikita stāsta: "Es nāku no Ķekavas. Ķekavas novada, tas ir aiz Rīgas, 20 km, un sākumā es mācījos Ķekavas vidusskolā, un tad ar sliktām atzīmēm un sliktas uzvedības dēļ es pārgāju uz citu skolu, es pats gribēju, lai uzlabotu atzīmes. Tagad beidzu jau 9. klasi ar ļoti labām atzīmēm un tālāk varēšu iet uz Rīgu mācīties".

Jaunā izglītības reforma tagad nolikusi internātskolas pastāvēšanu zem jautājuma zīmes. Izglītības un zinātnes ministrija ar nākamā gada 1. janvāri plāno vairs nepiešķirt internātskolām uzturēšanas līdzekļus. Tādējādi uz Mālpils internātpamatskolas rēķina ieekonomējot nepilnus 378 tūkstošus eiro. Faktiski, tas nozīmējot skolas slēgšanu. Un ja tas tā notiks darbu zaudēs 53 internātskolas darbinieki.

Internātskolas skolotājs Andris Liniņš norāda: "Vajadzētu tiem, kas to grib, lai šīs skolas likvidētu, atbraukt apskatīties un pārliecināties par to, kas katrā skolā ir, kāda ir bāze, ko mēs darām un kādu ieguldījumu dodam Latvijai. Jo liela daļa šie bērni, kas ir pie mums, viņi būtu uz ielas".

"Nu nevar tā. Tā pēkšņi. Tad jau bērnunamus un visas citas skolas mēs ar varam taisīt ciet, un nevajag mums neko vairs. Un tad ļaujam atkal nākamajai tūrei braukt no Latvijas prom. Jo jēgu jau neredzam. Attīstību neredzam. Mēs varam skolotāji mainīties, izglītībā viss kaut ko izdarīt, un pēc tam visam pārvilkt pāri un neko vairs nedarīt. Un visu laiku izdomāt kaut ko jaunu," teic vēstures skolotāja Egita Seņkāne.

Mālpils internātpamatskola atrodas blakus Mālpils profesionālajai vidusskolai. Abas ēkas ir cieši savienotas gan telpu, gan programmu ziņā. Pēc 7. klases internātskolas audzēkņi var apgūt pavāra palīga profesiju un, beidzot pamatskolu, saņemt divus diplomus. Savukārt piecas Profesionālas vidusskolas programmas – siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija, būvniecība, koka izstrādājumu izgatavošana, ēdināšanas pakalpojumi, interjera dizains – iecienījuši 111 jaunieši no 21 novada. Pārsvarā uz Mālpili dodas mācīties tie, kas dzīvo salīdzinoši netālu.

Pašvaldību profesionālajām vidusskolām ministrija uzturlīdzekļus plāno noņemt jau ar 1. septembri. Mālpils profesionālas vidusskolas pienesums reformai būtu 257 ar pus tūkstoši eiro. Ja skolu slēgs, darbu zaudēs 29 darbinieki.

Līdz ar jauno reformu Mālpils novada pašvaldību sagaida dubultsitiens. Lai gan, kā skaidro domes priekšsēdētājs, abas skolas nemaz nav dibinājusi pašvaldība. Tās pārziņā mācību iestādes nonāca citas reformas rezultātā – administratīvi-teritoriālas.

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs norāda: "Tās nav pašvaldību dibinātas iestādes. Tās ir, pildot rajona reorganizācijas likumu likvidēto rajonu pārņemtās izglītības iestādes, kuras pēc programmu finansējuma finansēja valsts. Un tas ir tikai taisnīgi".

Jaunās pedagogu atalgojuma reformas finansiālā ietekme uz pašvaldību tiek vērtēta kā graujoša. Ar vienu roku ministrija naudu iedod, bet ar citu atņem 10 reizes vairāk.

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs stāsta: "Pēc jaunā finansēšanas modeļa ja tiešām to apstiprina ar tiem koeficientiem, kādi ir, tad iegūst it kā 70 tūkstošus, kas būtu apsveicami, bet jāatrod pašvaldībai pāri par 700 tūkstošiem, lai finansētu to, ko jaunais pedagogu atlīdzības modelis paredz. Pluss vēl šo divu skolu uzturēšanas izdevumi. Un, protams, ka tādus finanšu līdzekļus nav iespējams atrast".

Izglītības un zinātnes ministrija to sauc par iekšējām rezervēm, kas tika atrastas, lai varētu palielināt pedagogiem algas. Piemēram, uzturlīdzekļu noņemšana 15 Latvijas internātskolām kopumā dos gandrīz 5 miljonus eiro, kas tiks izmantoti reformas īstenošanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Modra Jansone skaidro: "Ministrija pārskata tās funkcijas, kuras tiek no ministrijas finansētas. Un tās, kuras saredz ne tieši saistītas ar izglītības nodrošināšanu. Nu, izskatām iespēju, ka no 2017 gada 1 janvāra varētu netikt finansētas no valsts budžeta. Un tas ir uzturēšanas izdevumi. Ja runājam par pedagogu algām internātskolās – protams, tas ir valsts finansējums, kā bija, tā turpinās būt".

Ministrijās skatījumā, līdz šim pašvaldības labprāt sūtīja bērnus uz internātskolām, tādējādi uz valsts rēķina samazinot sociālas palīdzības izdevumus. Bet tagad pašvaldībām tiek piedāvāts samesties un uzturēt internātskolas kopīgi. Tam gan vajag mainīt Ministru kabineta noteikumus.

Savukārt lēmums par profesionālajām vidusskolām esot pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, bet visu šo laiku esot novilcināts.

Ministrs Kārlis Šadurskis jautājumu par uzturlīdzekļu noņemšanu internātskolām vai nu nevarēja, vai nu negribēja komentēt. Lai gan Mālpils pašvaldības vadība ir pārliecināta: jautājums ir politisks. Mālpils novada dome jau pieņēmusi trīs protesta lēmumus, par ko tika informētas ministrijās. Bet tuvākajā laikā vēstules tiks izsūtītas visām Saeimas frakcijām. Deputātus aicina atcerēties pirmsvēlēšanu solījumus.

Uz skolu atbraukt aicināti gan izglītības ministrs, gan premjers, gan Valsts prezidents. Bet tikmēr 236 bērnu un jauniešu, kā arī 82 internātskolas un profesionālas skolas darbinieku liktenis paliek neskaidrs. Skolotāji ir gatavi arī protesta akcijām.

Savukārt direktore Frančeska Ģēvele cenšas saglabāt mieru. Viņa netic tam, ka varētu slēgt skolas ar tik labu materiāli-tehnisko bāzi, kurā ieguldīti gandrīz trīs miljoni eiro.

"Ja manī būs panika, tad visa skola aizies. Un tas būs briesmīgi. Man saglabāt to mieru pedagogos un mieru arī bērnos. Lai viņiem tāda pārliecība būtu, ka viss būs kārtībā," norāda Ģēvele.

Kā uzsver direktore, profesionālā vidusskola ir izsludinājusi uzņemšanu uz nākamo mācību gadu. Bērnus turpina pieņemt arī internātpamatskola, kur no šā gada darbojās arī pirmsskolas apmācības grupiņa piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem.

Video