Latvijā bieži tiek radīti likumi, jau iepriekš zinot, ka tos nevarēs izpildīt – pauž vēsturnieks

Latvijā bieži tiek radīti likumi, jau iepriekš zinot, ka tos nevarēs pildīt. Un cilvēkiem ir jātērē lieka enerģija, lai šo likumu apietu. Tas kropļo sistēmu, jo cilvēki domā, ka jebkuru likumu apiet ir normāli…, tā norāda vēsturnieks un VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, pamatojoties praktiskā pieredzē ar valsts vēlmi pētīt "čekas maisus".

2016. gada 17. jūnijā 8:13

900 sekundes/Skaties.lv

Mārtiņš Daugulis

Kangeris pauž – valsts "blefo", ka grib pētīt "čekas maisus", politiķiem un ministrijām pašiem pēc tam liekot sprunguļus spieķos, lai objektīva pētniecība nevarētu notikt.

Vaicāts, kas patlaban traucē šo dokumentu izpētes gaitai, Kangeris norāda – "jāskatās uz šī te VDK likuma maiņu, kas notika 2014. gada maijā, jo bija pagājuši 20 gadi un notecēja visādi aizliegumi, kas bija cilvēkiem lieguši iespēju kandidēt Saeimā vai ieņemt valsts amatus un tad domāja, ko darīt ar VDK likumu – atvērt viņu vai vispār… Un tad pieņēma tādu šaubīgu variantu, ka nākamos trīs gados izveidos komisiju, uzdos tai izpētīt VDK dokumentus un dot slēdzienu par to. Komisijas uzdevumos kā bija Saeimas likumā definēts jādod morālisks novērtējums, ko VDK darbība izdarījusi Latvijai, Latvijas tautai un arī jādod atskaite Ministru kabinetam par dokumentiem, lai noteiktu, kā nākotnē tikt pie tiem klāt, lai viņi būtu atklāti pieejami utt. Un šo te likumu pieņēma 2014. gadā, bet problēmas radās jau ar to, ka nebija paredzēta nauda komisijas darbībai, nebija mums nekāds speciāls mandāts noteikts utt. Bet komisija konstituējās 2014. gada jūlijā, MK komisiju apstiprināja augustā un mēs bijām 14 cilvēki, sākām domāt, ko darīt".

Saskaņā ar likumu VDK dokumentu izpētes komisijai darbs būtu jāpabeidz līdz 2018. gadam. Sākotnēji komisijas darbu administrēja IZM, tad to uzticēja TM, bet pēc domstarpībām ar politiķiem uzticēja LU Vēstures institūtam.