Skumja statistika: no septembra slēgs 13 lauku skolas, bet reorganizētas tiks vēl tikpat

Izglītības un zinātnes ministrija allaž uzsvērusi, ka lēmumu par kādas skolas atvēršanu vai slēgšanu pieņem pašvaldība, un tas atbilst patiesībai. Taču politika, kas piekopta pēckrīzes iespaidā, kad nauda seko skolēnam, šos procesus, maigi sakot, pamudina. Kopš 2009. gada Latvijā slēgtas vai reorganizētas vairāk nekā 130 mācību iestādes.

Nupat publicēts to skolu saraksts, kas nākamo mācību gadu vairs nepiedzīvos. Tās ir 13 lauku skoliņas, no kurām lielākā daļa atrodas Latgalē. Latvijas Pašvaldību savienība to uzskata par likumsakarīgu tendenci.

Skola Kurzemē, kas arī atrodas slēdzamo sarakstā, ir Zlēku pamatskola. Savu pēdējo mācību gadu tā noslēdza vien ar 28 audzēkņiem, pusi no minimālā skaita, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu. Lai arī lēmums par slēgšanu nebija nekāds pārsteigums, skoliņas darbinieki to uzņēma ar smagu sirdi.

Dramatisko audzēkņu trūkumu izjūt arī tās skolas, kurām nākas pārtapt no vidusskolām par pamatskolām, no pamatskolām – par sākumskolām. Šādu statusa maiņu šogad piedzīvos astoņas skolas. Vēl piecas apvienos ar kaimiņu skolām.

Un tas nebūt nenozīmē skolu tīkla reformas galu. Lēmumu par lauku skoliņu slēgšanu vai reorganizāciju pieņem ne vēlāk kā pusgadu pirms kārtējā 1. septembra. Tā – arī šis mācību gads kādai lauku skoliņai būs pēdējais.