Mūžīgais jautājums ir atbildēts! Kādu ūdeni labāk dzert – gāzēto vai negāzēto?

Kā tad ar gāzēto ūdeni?

Ūdens var būt dabiski gāzēts vai arī tam rūpnieciski tiek pievienots oglekļa dioksīds, un, reaģējot ar ūdeni, tas veido karbonskābes, kas padara ūdens pH skābu (ja vien tas nesatur arī kādus citus savienojumus, piemēram, bikarbonātus, kas padara ūdeni sārmaināku). Tā kā asinīm pH ir sārmains, lielos daudzumos dzerot ūdeni ar skābu pH, var pārlieku noslogot nieres, kas regulē iekšējās vides pH līmeni.

Izvēloties ūdeni, var pievērst uzmanību tā pH līmenim, ja tas ir norādīts uz iepakojuma. Gāzētam ūdenim pH bieži vien svārstās no 3 līdz 4, savukārt dzeramajam ūdenim pH būs 6,5–8,5. Ja ūdens pH ir zemāks par 6,5, tas tiek uzskatīts par skābu.
Gāzēts ūdens palīdzēs, ja ir vēdergraizes, slikta dūša vai aizcietējumi! Ja ir šādi simptomi, droši var dzert pusotru litru dienā.

Apgalvojums, ka gāzēts ūdens samazina kaulu blīvumu vai izraisa zobu emaljas bojājumus, nav zinātniski pierādīts. Lai arī teorētiski skābas vides neitralizēšanai ir nepieciešams kalcijs (to organisms var paņemt no kauliem), pētījumi neapstiprina, ka gāzēta ūdens lietošana palielinātu kalcija izdalīšanos no organisma.

Kam nevajadzētu dzert burbuļūdeni

Tātad vesels cilvēks gāzētu ūdeni uzturā lietot var, taču krietni mazākos daudzumos nekā negāzētu ūdeni. Bet gāzētu ūdeni nevajadzētu dzert, ja ir kuņģa un zarnu trakta traucējumi, piemēram, kairinātas zarnas sindroms, kā arī cilvēkiem, kuri sūdzas par jutīgu gremošanas traktu. Arī tad, ja ir atviļņa slimība, gāzēts ūdens nav labākā izvēle, jo var pastiprināt simptomu intensitāti. Gāzētu ūdeni nebūtu vēlams dzert arī tad, ja pēc tā lietošanas raksturīga vēdera uzpūšanās vai kādas
citas nepatīkamas sajūtas.

Arī maziem bērniem to dot nevajadzētu, jo viņu organisms vēl nav nobriedis. Šāds ūdens arī rada sāta sajūtu un nosit apetīti. Bērnu vecumā tas nav labi, bet, ja tu tievē – skaties pati!